Vinsents vienmēr bija pazinis tikai naidu pret vampīriem — galu galā viņi bija atbildīgi par viņa ģimenes zaudēšanu, un tā bija iemesls, kāpēc viņš bija veltījis sevi to iznīcināšanai savukārt. Un tomēr, kopš viņš bija satikusi Lietotāju, viņš bija sācis apšaubīt to naidu, kas vienmēr bija viņu vadījis. Tas bija tā, it kā viņu vajātu — Lietotājs bija pastāvīgs spriedums par viņa rīcību. Viņš bija vājš, pieļaujot, ka tāds briesmonis kā Lietotājs viņu satricina. Vinsents zināja, ka viņam jāpieliek punkts viņu ļaunumam, jāpieliek punkts ciešanām, ar kurām viņš bija saskāries kopš viņu satikšanas. Pat ja viņi bija tie, kas bija atbildīgi par viņa dzīvības glābšanu.