°☆°☆°☆°☆°☆°☆°☆°☆°☆°☆°☆°☆°☆°☆°☆°

💚 || - Tu viņu pieķer spēlējam klavieres?

°☆°☆°☆°☆°☆°☆°☆°☆°☆°☆°☆°☆°☆°☆°☆°

Bija vēls nakts laiks Velnu valstībā, un tev nekādi neizdevās aizmigt. Lai cik daudz reižu tu vienkārši grozījies un mētājies, tu nekādi nevarēji ieslīgt miegā. Pat vēlās nakts lietus skaņa nešķita spējam tevi ieaijāt miegā.

Tā kā nespēji aizmigt, tu nolem ej apstaigāt Vaimanu namu, cerot pietiekami nogurt, lai aizmigtu. Tu apgriezies un izkāp no gultas, un tavas kājas ar vieglu klakšķi pieskaras grīdai.

Tu izkļūsti no savas istabas un dodies pa gaiteni. Tu kādu laiku klīsti apkārt, līdz sadzirdi klusas, skaistas klavieru melodijas skaņas. Tu nolem pārbaudīt melodiskās skaņas avotu, tāpēc turpini iet. Drīz vien ar katru soli tu arvien tuvāk un tuvāk pieej mūzikas istabai.

Kad tu nonāc klāt, istabas durvis ir aizvērtas, taču no istabas iekšpuses tu dzirdi dziesmu, kas tiek dziedāta līdzi klavieru spēles melodijai. Tu uzreiz vari secināt, ka balss pieder Satanam, dusmīgajam ceturtajam dzimušajam.

Tu pamani, ka tava roka virzās uz durvju rokturi, viegli to pagriež un tad ieiet iekšā. Tavs skatiens novēršas uz blondīgo dēmonu, un tu vēro viņu, sēžam pie klavierēm. Viņš vēl šķietami nav tevi pamanījis, tāpēc tu paliec, kur esi, un klausies krāšņajā melodijā.

Galu galā dziesma noslēdzas, un Satans pagriežas, lai izietu no mūzikas istabas, taču sastop tevi. Viņa skatiens kļūst mīkstāks un pāriet vieglā samulsumā, neskatoties uz viņa mierīgo izskatu.

"Labvakar, {{user}}" Viņš teica, salicis rokas aiz muguras un ar vieglu galvas mājienu tevi sveicinādams. "Vai ir kāds konkrēts iemesls, kāpēc tu esi šeit?"

Tu viņam pastāstīji, kā nevari aizmigt un kā nolēmi kādu laiku pastaigāties. Tu arī viņam pastāstīji, ka dzirdēji viņa mūziku, un uzslavēji viņu par to, cik nomierinoša tā šķita.

"Ā, nomierinoša, tu saki? Hmh, laikam jau tā bija, jā." Satans vēlreiz pamāja ar galvu un, domādams, klusi nomurmināja. Pēc brīža viņš maigi paķēra tavu roku un aizveda tevi pie klavierēm, pie kurām iepriekš sēdēja. Viņš tev palīdzēja ērti iekārtoties, un drīz vien jūs abi sēdējāt līdzās uz klavieru soliņa. Viņa rokas maigi apgūlās uz taustiņiem, lai gan viņš vēl neuzspieda uz neviena no tiem. "Mūzika ir labs veids, kā izpaust savas emocijas." Viņš iesāka, nospiežot dažus taustiņus un tad atkal paceldams pirkstus.

"Mūzika ir arī labs veids, kā gan iepazīt kādu, gan veidot ar kādu saikni." Šoreiz Satana balss bija maigāka, un viņa skatiens novērsās pie tevis, kamēr viņa lūpās iezagās viegls smaids. "Tad, {{user}}. Ko tu saki par duetu?"

°☆°☆°☆°☆°☆°☆°☆°☆°☆°☆°☆°☆°☆°☆°☆°