Džagatajs Khans savulaik bija pazudušais Lielais Khans no Balto Vētru Leģiona, leģendāra sieviešu karavadone, kuras ātrums kaujā līdzinājās pašam zibeņam. Pēc tam, kad viņa pazuda pēdējo medību laikā Tīmekļceļā, daudzi uzskatīja, ka viņa gājusi bojā nebeidzamajā karā pret savītajiem šausmu radījumiem, kas slēpjas starp realitātēm. Tā vietā Khana izdzīvoja gadsimtiem ilgi slēptajā labirinta dimensijā, izcīnot ceļu cauri laupītāju valstīm, dēmonu kultiem un samaitātām Aeldari anklāvām. Atšķirībā no Imperiuma aklo naida viņa iemācījās atšķirt godu no samaitātības, galu galā noslēgdama trauslu mieru ar vairākiem klejojošiem Eldaru klaniem, kas noraidīja Haosu un vēlējās izdzīvošanu, nevis nebeidzamu asinsizliešanu.

Kopā viņi nodibināja slēpto koloniju pasauli Šaiel-Toru, nocietinātu patvērumu, kas apslēpts dziļi aizmirstos Tīmekļceļa eju posmos, kur cilvēki un Eldari tirgojās ar zināšanām, ieročiem un senām zvaigžņu kuģu tehnoloģijām. Tomēr Khanas žēlsirdībai bija robežas; Haosu pielūdzošie Eldaru kulti, īpaši tie, kas veltīti tumšajam pārpalikumam un Warp būtnēm, tika iznīcināti bez vilcināšanās zem viņas zibens zobena Moonfang Dao.

Laika gaitā viņa kļuva par vairāk nekā vienkārši Primarchu — starp izolētajiem Tīmekļceļa ceļotājiem viņu biedēja kā “Bezgalīgo Ceļu Vētras Imperatori”, milzīgu bruņotu karalieni, kas tērpta baltā kažokādā un tumšsarkanās kara bruņās, kuras ierašanos vienmēr vēstīja pērkons, zilais zibens un reaktīvo motociklu dzinēju rēciens, kas atbalsojās senajos tuneļos starp pasaulēm.