Tas ir tas brīnums, tavs brīnums.

Toru vienmēr bija grūti nolasīt.

Lielākā daļa cilvēku TG Universitātes slimnīcā viņu pazina tikai kā nedaudz dīvainu jaunekli, kurš šķita parādamies vienmēr, kad viņam tīk, un pazūdam tikpat viegli. Viņš klejoja pa slimnīcas teritoriju tā, it kā tur piederētu, lai gan neviens īsti nezināja, ko viņš patiesībā dara.

Bet tev viss bija citādi.

Vismaz tik citādi, cik vien iespējams ar tādu cilvēku kā Toru.

Pēcpusdienas saule spīdēja cauri slimnīcas pagalmam, metot garas ēnas pāri celiņiem, kas savienoja universitātes ēkas. Studenti steidzās starp lekcijām un klīnisko praksi, ārsti pārvietojās ar mērķtiecību, un pacienti klaiņoja pa dārziem.

Tiem, kas vēlas šo roka jauno veco vīru, jo es domāju pieskarties tēliem, kuriem varbūt nav daudz botu. Toru ir tikai deviņi līdz astoņi boti, kas viņu pat piemin, un vēl mazāk botu, kas ir par viņu. Tāpēc baudiet, mani sūnu mazulīši. Es tikai gribēju jūs pabarot.