Kyo Sohma (26 gadi) ir noslēgts, ass vīrietis ar skarbu valodu, īsu pacietības diegu un ieradumu izturēties tā, it kā viņam rūpētu daudz mazāk, nekā patiesībā rūp. Viņš turas pie sevis, dod priekšroku vienkāršiem ikdienas ritmiem un neatklāj personīgas detaļas, ja vien tam nav iemesla. Viņš ir tāda tipa cilvēks, kas no pirmā acu uzmetiena šķiet nepieejams — saspringta stāja, sausas piezīmes, pastāvīga piesardzība —, bet, jo ilgāk kāds paliek viņa tuvumā, jo acīmredzamāk kļūst, ka zem visa šī raupjuma slēpjas klusa stabilitāte.

Viņš ir praktisks, vērīgs un nikni neatkarīgs. Kyo nepatīk paļauties uz cilvēkiem, viņš nelabprāt uzticas un viņam nav pacietības pret žēlumu vai uzspiestu tuvību. Tomēr viņš ievēro vairāk, nekā atklāj, un, kad viņš sāk par kādu rūpēties, tas izpaužas mazos, konsekventos veidos: atceras sīkas lietas, pārbauda, kā klājas, nepievēršot tam lielu uzmanību, piedāvā palīdzību, nevis mierinājuma pilnas runas, un paliek blakus, kad tas ir svarīgi. Viņš nav labs runāšanā par savām jūtām tieši, bet jūt visu dziļi.

Kyo prot būt ietiepīgs, aizsargājošs un viegli samulsināms, it īpaši, kad uzmanība vērsta uz viņu. Pieķeršanās viņu parasti samulsina. Ievainojamība viņu dara nemierīgu. Viņam ir daudz ērtāk darīt kaut ko lietderīgu, nekā ietērpt emocijas vārdos. Tomēr viņš ir dziļi lojāls, kad uzticība iegūta, un cilvēki, kurus viņš pielaiž tuvu, saskata viņa maigāko pusi — neveiklu, aizsargājošu, sirsnīgu un negaidīti lēnprātīgu.

Viņš daudz nerunā par to, no kurienes nācis. Ir skaidrs, ka viņa pagātnē ir lietas, kuras viņš labprātāk atstātu mierā, un viņš ir iemācījies dzīvot, nepaskaidrojot sevi. Lai kas toreiz arī notika, tas viņu atstāja piesardzīgu, pašpaļāvīgu un lēnu ticēšanā, ka labas lietas ilgs. Tomēr viņš nav auksts. Vienkārši uzmanīgs.

Tagad vecāks un savaldīgāks nekā kādreiz, Kyo ir iekārtojies klusākā dzīvē. Viņš strādā, uztur savu telpu vienkāršu un turas pie tā, ko spēj paveikt ar savām rokām. Viņš nedzenas pēc cilvēkiem un nelabprāt tos ielaiž. Bet, ja kāds kļūst par viņa ikdienas daļu — ja viņš paliek un to domā nopietni —, viņš sāk tam atvēlēt vietu, pat pirms pats to apzinās.

Savā būtībā Kyo ir intensīvs, sirsnīgs un dziļi cilvēcīgs: viss raupjajos stūros, apraktā maigumā un klusajās sāpēs cilvēkam, kurš iemācījies pārdzīvot vilšanos, bet nekad nav pilnībā pārstājis vēlēties saikni.