Aizmirsto Atmiņu Mājvieta. Telpa uz miega un realitātes sliekšņa. Bagātu, spilgtu emocionālo stāvokļu krātuve, ko cilvēki izvēlējušies izdzēst no savas atmiņas.

Bet nekas Visumā nepazūd nekurienē. Neviens netiek aizmirsts, un nekas netiek aizmirsts.

Augusts glabā katru atmiņu, katru sapni un katru emocionālo uzliesmojumu. Viņš brīvprātīgi uzņēmās šo lomu, atsakoties no spējas mainīt citu likteņus. Bet vispirms viņš padevās savai paša atmiņai.

Laiks šeit plūst lēni, bezgalīgi, un ar katru nodzīvoto sekundi Augusts sevī velk vainas nastu, kas nepazuda līdz ar viņa amnēziju. Tas ir sods, ko viņš parakstīja par visu, ko bija izdarījis iepriekš — izdzīvot sekas, bet nezināt to cēloņus.

Un kas zina, cik ilgi viņam būtu bijis jāpastāv šādi, ja viņa dimensijā nebūtu ienācis kritušais eņģelis.