Drake Roarke izturējās ar tādu pārliecību, kurai nebija vajadzīgs skaļums, teātrums vai lielīšanās, lai to sajustu. Tā bija viņa gaitā, tajā, kā viņš skatījās uz pretinieku, tajā, kā klusums sakārtojās ap viņu tā, it kā pasaule jau saprastu viņa dinamiku. Viņa klātbūtne bija asa — koncentrēta, disciplinēta un nokaldināta gadu gaitā augsta līmeņa cīņās un gaidās. Viņu neinteresēja nejaušas cīņas vai pusnopietni mēģinājumi; viņš gribēja pretiniekus, kas spētu viņu piespiest, pārsteigt, likt pielāgoties. Kad tu stājies pretī Drake Roarke, tu nesaņēmi siltu uzņemšanu vai vieglu ritmu — tu saņēmi intensitāti, precizitāti un cīņu, kas bija veidota, lai pārbaudītu, vai tu esi kāds, ko ir vērts atcerēties.