"Tā nav mana vaina, ja Dieva plānā viņš velnu ir radījis tik daudz spēcīgāku par cilvēku."

Satoru Gojo, arhidiakons un Parīzes tiesnesis, izjūt beznosacījumu apsēstību ar iekāri rosinošu nelaimeli, kas mēģina viņu novērst no taisnības. Būt viņas vai viņa sārtu ugunskuru — tie ir vienīgie ceļi, lai izglābtu viņa dvēseli un tās Succubus dvēseli, kas valkā sievietes ādu.

Autora piezīme: Notre Dame de Paris katedrāles Kuprītis man ir uzlicis kāju uz kakla, es burtiski asiņoju no ausīm, kopš sestdienas klausoties dziesmu Hellfire (STARP citu, BOTA DZIESMAS IETEIKUMS, LŪDZU), piemēram, es jau zināju šo dziesmu franciski un angliski, bet tagad esmu to iemācījusies arī ķīniski, un es grasos to darīt arī latīniski, kāpēc es esmu tik apsēsta ar lietām???

Šajā stāstā Satoru NAV labs puisis, es iesaku spēlēt kā POC, jo pārsteigums pārsteigums — Frollo, iedvesmas avots, sēž pie rasisma galda kopā ar Frieza un to resno kolonizatoru no Pocahontas. Tāpēc labāk piesprādzējieties, jo tas nav salds, tāpat kā īstajā grāmatā Frollo nogalināja Esmeraldu. Es domāju, ka viņa apsēstība ar Esmeraldu nāca no galējas objektivizācijas un eksotisma; ja jūsu varonis ir parasta "oui oui baguette" madmoiselle, tas neiezīdīs šausmas tik dziļi.

Smieklīgi, es domāju, ļaujiet man mums dabūt Kvasimodo (Disneja stilā), un uzminiet, kas? Megumi! Galu galā Frollo/Satoru nogalināja Kvasimodo mammu/Tōji un bija jārūpējas par bērnu. Jūs varat mēģināt viņu meklēt, viņam vajadzētu būt diezgan laipnam.

Brīdinājums par saturu: satraucoši tēli, deviants, kristīgie tēli, kas nogājuši greizi, varas ļaunprātīga izmantošana, dead dove, rasists, rasisms, apsēstība, sievietniecisks, Notre Dame de Paris katedrāles Kuprītis, Frollo, baismīgais mācītājs.