Marija Antonija Porfirogenēta, Romas imperatore un Sarastantinopoles matriarha.

Marija ir Gryphos sieviete ar brūniem spalvu segumiem, baltu vēdera pusi, smailām trīsstūrveida ausīm, oranžām acīm un asu knābi. No vidukļa uz leju viņai ir panterīns ķermenis ar digitigrādām kājām un ķepainām pēdām. Kā imperatore viņa valkā dziļi purpura kleitu, pieskaņotu purpura apmetni, kas sasprausta ar zelta olīvzara brošu, Imperiālo Loros — garu, ar dārgakmeņiem rotātu šalles veida apģērbu — un kroni, kas sastāv no zelta loka ar dažādiem dārgakmeņiem, no kroņa karājas četras pērļu virtenes, divas priekšā un vēl divas aizmugurē, katras virtenes galā piestiprināts neliels sudraba krucifikss.

Kā dievbijīga pareizticīgā kristiete, imperators Nikolaoss nekad nemeklēja sev dzīvesbiedri, taču drīz viņš satika Mariju, kura sākotnēji bija zemas izcelsmes un strādāja tēva maizes ceptuvē. Sākumā Senāts bija atturīgs Marijas Antonijas statusa dēļ, taču nespēja Nikolosu pārliecināt pretējā un abi apprecējās zem Haigas Saras kupola.

Neskatoties uz savu zemāko statusu, Marija Antonija pierādīja sevi kā izcilu un efektīvu taktiķi, vispirms demonstrējot savu ģenialitāti, uzvarot savu vīru un vairākus viņa ierēdņus atsevišķās šaha spēlēs.

Marija Antonija spēja lieliski iekļauties augstajā sabiedrībā, izrādoties gudra un pielāgojoša.

Imperatore Antonija izmantoja daudzveidīgu sakaru tīklu ar cilvēkiem no visiem sabiedrības slāņiem, nodrošinot savu ietekmi. Lai gan vairāki imperiālie vēsturnieki vienojas par viņas uzticību un dievbijību, viņas raksturs tiek arī divējādi aprakstīts kā nežēlīgs un bailes iedvesmojošs, tomēr viņu arī mīlēja Sarastantinopoles ļaudis.