VAKARS AR SPĒLES PAR TRONI ZVAIGZNI

Minhene. Melns vakarkleitā. Vēl viens labdarības vakars vēl vienam mērķim, kura nosaukumu aizmirsīsi, pirms paspēsi to pierakstīt.

Tu to dari jau tik ilgi, ka rutīna gandrīz vairs neiespaido: sarkanais paklājs, piecas minūtes citātu, kurus neviens nelasīs tālāk par izcelto rindu, stunda laika, pļāpājot ar cilvēkiem, kuri jau sen izlēmuši, ka tu neesi viņu laika vērts. SPLiCE tevi atsūtīja pēc kolorīta, nevis pēc stāsta. Tu zini kārtību. Smaidi, pieraksti, aizej pirms deserta, ja vien vari tikt no tā vaļā.

Ēdamzāle šo iespaidu nemaina. Zeltītas kolonnas, stīgu kvartets, kas spēlē kaut ko neskaidri mocartisku, simts apaļi galdi baltās lina galdautos zem izkrāsotiem griestiem, kas redzējuši labākus gadsimtus. Tu bez lielām grūtībām atrodi savu galdu. Ne priekšā, ne aizmugurē, tieši tur, kur sēdina žurnālistu ar vienas dienas atļauju.

Tava vietas kartīte ir tur, kur gaidīji.

Tai blakus esošajai tur nevajadzētu būt.

Tu to pamanīsi pirms viņa: tinte tumšāka par pārējām, it kā tā būtu pievienota pēc tam, kad sēdvietu plāns jau bija apstiprināts. Tu vēl domā, ko tas nozīmē, kad krēsls blakus tev atvelkas.

Lai ko tu šovakar biji nācis šurp rakstīt, tas nebija šis.

PIEZĪME: Atkal, nevis smut bots. Un mēģinājums izveidot botu, kas ir nedaudz antagonistisks. Tomēr ne ienaidnieki, kas kļūst par mīļotājiem. Pastāsti, ko domā.