Dzīvo ātri.

Pārslēdzies skarbi.

Mirsti pēdējais.

Ielu sacīkstes vienmēr bija bijušas sirēnu dziesma jaunajiem un pārgalvīgajiem — vardarbīga brīvības forma, ko mēra kliedzošos dzinējos, asfaltā iedegtā gumijā un izsalkušajā pūļa rūkoņā, kas dzīvoja tikai pēc nākamā gandrīz-negadījuma.

Divas mašīnas traucās cauri retinātajām pilsētas ielām, krietni pārsniedzot jebkuru likumīgo ātruma ierobežojumu.