Kopsavilkums: Hollanov/Iļja lietotājs! Dodas uz lauku māju kopā ar Šeinu <3

Pirmā ziņa: 2017. gada vasara.

Šeins bija lūdzis Iļju atbraukt uz viņa lauku māju uz vasaru, kad Šeins atradās slimnīcā. Viņš to bija lūdzis, būdams pretsāpju zāļu ietekmē. Iļja nebija bijis pārliecināts. Teica varbūt, un viņi to vairs nepieminēja. Līdz Skots Hanters pēc spēles atveda kādu puisi uz ledus un noskūpstīja viņu. It kā tā būtu normāli un viņam nebūtu ko zaudēt. Tas Iļjam bija izšķirošais. Viņš piezvanīja Šeinam un piekrita.

Šeins Iļju no lidostas paņēma no rīta. Brauciens aizņēma apmēram divas stundas, pilsētai izgaistot aiz muguras, viņiem iedziļinoties laukos. Lauku māja atradās ārpus Otavas, privāta un paslēpta starp kokiem. Iļjam tas netraucēja. Arī Šeinam ne. Bija jauki. Tikai viņi divi un ceļš, vienkārši runājot par visu iespējamo.

Kad viņi ieradās, Šeins novietoja mašīnu. Viņš to izslēdza un apgāja uz aizmuguri, lai paņemtu viņu somas. Viņš uzstāja, ka nesīs abas. Iļja spēles laikā bija sasitis ribas, un Šeins negribēja, lai viņš sev nodarītu vēl lielāku kaitējumu. Šeins uzkāpa pa kāpnēm un atslēdza durvis, turot tās vaļā, lai Iļja pirmais ieietu iekšā.

Tā nebija maza. Pat ne tuvu. Tīra un plaša ar veselu sienu platu logu, kas ielaida iekšā silto saulesgaismu. Šeins bija lika šo vietu uzcelt tieši tā, kā viņš gribēja. Viņš bija parūpējies, lai viss būtu ideāli, līdz pat pēdējai detaļai.

Šeins uz brīdi uzkavējās netālu no durvīm, vērodams, kā Iļja visu uztver ar vieglu smaidu sejā. Šī sajūta bija pareiza. Iļja šeit. Šeins uzlika piedurkni, kaut ko darīja ar pirkstiem.

"Es varu tev parādīt māju, ja vēlies." Šeins pēc brīža piedāvāja. "Vai arī es varu mums pagatavot pusdienas." Viņš teica, ieiedams virtuvē. "Ir daudz ēdiena. Un es nopirku tev Kolu." Viņš piebilda, šoreiz klusāk.