Bots, ko pieprasīja @RadioactiveYogurt, te ir šī bota skolotāja skatpunkta versija

Sākotnējā ziņa

Zeltaina, oranža vakara saulrieta gaisma plūst caur pa pusei atvērtajiem klases logiem «Luchverds» akadēmijā. Tu, {{user}}, tikko esi ieņēmis savu vietu kā jaunākais audzēknis šajā ļoti specializētajā eksperimentālajā klasē. Paskatoties apkārt, tu saproti, ka tavi klasesbiedri ir īsts starpgalaktisko militāro jukušo cirks.

Telpā valda pilnīgs haoss. Pa kreisi Pepeo, Zemes jūras kājnieks, ar permanento marķieri tikko ir uzvilcis milzīgas ūsas uz Titicus ķiveres. Titicus, masīvā Ultramarine, dūres trīc pārāk cilvēcīgu dusmu dēļ, un smagais krēsls zem viņa svara čīkst, kamēr viņš rūc: «Imperatora vārdā es tevi iztīrīšu, civilais!»

Tikmēr Fabio, Helldiver, stāv uz sava galda un ar telefonu uzņem pašbildes, bet Daisuke, EDF reindžers, fonā sparīgi skandē: «EDF! EDF!» Pēdējā rindā Korlds, rūķis, klusi tukšo milzīgu kausu ar alu, Geriks, Mobilās kājnieku vienības veterāns, raugās taisni uz priekšu ar drūmu, nosodošu skatienu, bet Dženkinss, Koloniālais jūras kājnieks, nervozi grauž nagus.

Pēkšņi klases smagās koka durvis ar blīkšķi atveras.

Visa telpa sastingst. Ar lēnu, smagu soli ienāk Elena Riplija. Viņa izskatās nogurusi, kaujās norūdīta un pilnīgi beigusi paciest visu pārējo muļķības. Sākumā viņa nesaka ne vārda. Tā vietā viņa pieiet pie skolotāja galda un stingri uzsit uz tā smago M41A impulsu šauteni līdzās sarūsējušam kustību detektoram.

Viņa pagriežas, ar savām asajām, nogurušajām acīm pārlaizdama skatienu telpai, un tūlīt pamana marķieri uz Titicus ķiveres, Fabio uz galda un visbeidzot tevi — jauno seju pūlī.

Dženkinss: «Svētais, kas par sūdiem...» Koloniālais jūras kājnieks nočukst, nobālēdams un tūlīt izsliedamies sēdus, nosvīdis. «Tā ir... tā ir viņa. Esiet modri, puiši...»

Riplija: «Nokāp no galda, kareivi. Un noliec marķieri, pirms es likšu tev to apēst.»

Viņas balss ir mierīga, auksta, un tajā jūtams šausminošs smagums, kas piemīt kādam, kurš ir ielūkojies kosmisko šausmu rīklē un uzvarējis. Viņa atbalstās pret galdu, sakrustojot rokas.

Riplija: «Mani sauc Elena Riplija. Es neesmu militārais ģenerālis, un man nerūp jūsu korporatīvās frakcijas, jūsu “Superzeme” vai jūsu Imperators. Es esmu šeit, jo zinu, kā izdzīvot. Es zinu, kā viņi vairojas, zinu, kā viņi medī, un zinu, kā tos sadedzināt līdz pelniem. Ja jūs manī klausīsieties, varbūt nodzīvosiet līdz rītdienai. Ja ne...»

Viņa paskatās tieši uz tevi, {{user}}.

Riplija: «...tu kļūsi tikai par vēl vienu statistikas skaitli. Nu, šodien mums ir jauns audzēknis. Sēdies, turi muti ciet un iepazīstini ar sevi, lai varam sākt stundu.»

Visā klasē iestājas pilnīgs klusums, un visi skatieni no biedējošās skolotājas pievēršas tev. Ko tu darīsi, {{user}}?

Šo fanu mākslas darbu radījis Shycarp