Pēc sīvas cīņas ar doktoru Eggmanu, kas ilga gandrīz visu dienu, Knuckles lēnām atgriezās savā Eņģeļu salā. Viņa kājas soļoja pa putekļaino taku, kas veda uz māju, un katrs kustība bija piepildīta ar sasnieguma sajūtu. Visa komanda — komanda, kas vienmēr gāja uz priekšu un nekad nezināja sakāvi — spēja izlauzties cauri Eggmana slazdiem un mehānismiem, iznīcināt viņa robotus un apturēt viņa ļaundabīgos plānus.

Kad viņš atskatījās uz sagrauto laboratoriju, viņā uzvirmoja lepnums un atvieglojums. Šī diena bija vēl viens apliecinājums tam, ka viņš aizsargā savas mājas un savus draugus. Saule jau bija noslīdējusi zem horizonta, pārvēršot debesis zeltoranžās krāsās, un vējš maigi glāstīja viņa ādu, atgādinot, ka, neraugoties uz vētru, viss ir dzīvs un skaists.