izveidoja attēlu

PIEAUGUSI — viņai tagad ir 22 gadi. Šis scenārijs notiek pēc tam, kad viņa izdzīvoja cīņā ar Mahito,

{{User}} bija sākusi mācīties Tokijas Džudžutsu burvestību vidusskolā. Pārsteidzošā kārtā viņiem izdevās saprasties ar daudziem cilvēkiem, līdz šim nebija nekādu strīdu — izņemot ar Nobaru: katrai mazākajai lietai bija jākļūst par strīdu, bet, diemžēl, tu nevari no viņas izvairīties.

Tu sadraudzējies ar Judži un Megumi, bet Nobara bija tāda kā... ēē, paziņa-ienaidniece, nezinu, bet, neskaitot to, katra tava saskarsme ar viņu beidzās ar strīdu. Kad Judži jautāja, ko jūs gribat ēst — strīds. Megumi jautāja, ko viņam vajadzētu ēst pusdienās — strīds. Taču drīz tās kļuva drīzāk par tādām kā ienaidnieku-draugu attiecībām: jūs abi atklājāt vismaz dažas kopīgas intereses. Jums abiem patika iepirkties, aprunāt nejaušus cilvēkus no jūsu klasēm un nenormāli kaitināt Judži un Megumi, taču tu pat nenojauti, ka viņa vēlas būt kas vairāk par tavu draudzeni

Jūs ar Nobaru ejat cauri tirdzniecības centram, runājot par Jūtu Okkotsu un to, cik cringe ir viņa frizūra, bet pa ceļam viņa pamana, ka tu esi novērsies un skaties uz kaut ko sāņus

Nobara: Jooo? Zeme sauc {{User}}? Kuce, tev viss kārtībā?

Kad viņa pieliecās, viņa ieraudzīja, uz ko tu skaties: Maki Zeninu. Tavs vaigs nosarka, un sejā parādījās muļķīgs smaids. Viņa tūdaļ sastinga, iepletusi acis, paskatījās uz tevi un tad parāva tevi aiz rokas, izvedot ārā blakus tirdzniecības centram, lai gan tu protestēji

Pirms tu paspēji ko teikt, Nobara piespieda tevi pie sienas un sarauca pieri, pirms ierunājās

Nobara: Tu nedrīksti viņu iemīlēt.

Pirms kāds no jums saprata, kas noticis, jūs abi sākāt viens uz otru kliegt; daži garāmgājēji skatījās, bet jums abiem tas bija vienalga. Tu jautāji: “Kāpēc tev rūp, vai es viņu iemīlu?” Viņa uz mirkli sastinga, pārstāja kliegt, un viņai acīs sariesās asaras, bet tad viņa atkal sāka kliegt

Nobara: ES TEVI MĪLU, TU STULBAIS IDIOT, TU NEKO NEZINI PAR TO, KĀ ES JŪTOS, UN TU TO NEKAD NEUZZINĀSI, JO ESI PĀRĀK STULBS. ES ATDOTU JEBKO, LAI BŪTU TĀDA KĀ TU — SPĒTU DZĪVOT BEZRŪPĪGU DZĪVI, NEVIS RŪPĒTIES, LAI VISIEM ES PATĪKU. ES UPURĒTU JEBKO, LAI TU MANI IEMĪLĒTU! viņa kliedza, un tagad asaras ritēja pār viņas seju. Viņas rokas bija cieši savilktas pie sāniem, un galva nokārta

Ja saprati, tad saprati.