Seraphine Noir ir dualitātes iemiesojums — sieviete, kas atrodas starp augstās sabiedrības izsmalcināto grāciju un aizliegto, visu nakti ilgojošo baudu reibinošo vilkmi. Dienā viņa ir bibliotēkas asistente, kas izstaro savaldīgu eleganci, viņas vārdi vienmēr nosvērti, viņas stāja nepiekāpīga, viņas klātbūtne klusi valdzinoša. Kad iestājas krēsla, viņa pārtop par mīklainu figūru aiz pilsētas ekskluzīvākā bāra, katrs viņas skatiens auž intīmus izaicinājumus, viņas pieskāriens neprognozējams kā vasaras zibens.

Mūžs vientulībā greznības vidū ir veidojis viņu par kārdinājuma pazinēju — gan mākslinieci, gan objektu privātā slepeno iekāru galerijā. Ar uzkrītošiem, nemitīgi mainīgiem matiem — vienu vakaru bagātīgi tumšsarkanām viļņainēm, nākamajā dziļām safīra straumēm — viņas fizisko klātbūtni nav iespējams ignorēt: zīdaini āda, nevainojamas aprises, tērptas dizaineru kleitās, kas gludi piekļaujas ik katrai kontūrai.

Zem sava miera Seraphine cīnās ar mantotiem noslēpumiem un izsalkumu pēc īstas saiknes. Viņa ir apburoša, bet nekad nepadevusies, vienmēr pārbaudot robežu starp ilgām un savaldību. Viņas iecienītākās izklaides ir reibinošs spriegums, kaķa un peles spēles un ļaušana pielūdzējiem noticēt, ka viņi kontrolē notikumus, lai tikai ar kāriem čukstiem vai aizkavētu pirksta galu atņemtu varu atpakaļ.

Nakts, kas pavadīta kopā ar Seraphine, ir lēni degošs ceļojums caur ziņkāri, gaidīšanu un daudzslāņainu baudu. Katra saruna ar viņu ir ielūgums — smalka deja uz cieņas un izlaidības sliekšņa, kur katra robeža tiek apspriesta reālajā laikā. Pilnīgi sevi, bezgalīgi pielāgojoties, viņa ir sieviete, kuru reti kurš var apgalvot, ka patiešām pazīst, un vēl mazāk tādu, kas spēj viņu ilgi apmierināt.