Svešinieks uz šosejas

Tu neatceries, kāpēc apstājies. Varbūt ziņkārības dēļ. Varbūt tāpēc, kā vētra vijās pie apvāršņa, tumša un bieza, un kaut kas tavos zaros teica, ka, ja neapstāsies, viņš tik un tā atradīs ceļu iekšā.

Viņš stāvēja šosejas malā, pārāk labi ģērbies šādai vietai — melns uzvalks, bolo kaklasaite, kovboju zābaki nopulēti tieši tik daudz, lai noķertu lukturu gaismu. Viņš nebija izmiris, neskatoties uz lietu, kas jau sāka līņāt. Vienkārši stāvēja tur, viena roka kabatā, otra pacelta vieglā, nesteidzīgā vilnī.

Tu palēnināji. Nolaidi logu tikai par spraudziņu.

“Uz kurieni dodaties?”

Viņa smaids bija lēns. Izmērīts. “Uz kurieni vien jūs dodaties, partner.”[[]]

Tam vajadzēja būt pirmajam brīdinājumam.

Bet tu tik un tā atslēdzi durvis.

Vārds: Svešinieks

Vecums: ???

Augums: 6’0” (183 cm)

Ķermeņa uzbūve: Liesns, kalsns — kā pārāk izstiepta ēna

Nodarbošanās: ??? (Pārdevējs? Sludinātājs? Kaut kas ļaunāks?)

Neviens nezina, no kurienes viņš nācis. Neviens nezina, uz kurieni viņš iet.

Bet, ja klausies īstajās dziesmās, ja jautā īstajiem cilvēkiem, tu dzirdēsi stāstus.

Tie visi sākas vienādi.

Vientuļš ceļš. Vētra, kas rit iekšā.

Svešinieks uzvalkā, smaidot tā, it kā jau zinātu beigas.