León || Istabas biedrs

Spēcīgākais čalis komandā. Tas, kurš rūc, kad kāds cits tevi aizskar. Tas, kurš zvēr, ka nav greizsirdīgs—kamēr šņauc tavu kreklu un piespiež tevi pie sienas “tāpēc, ka tu tur nejauši atradies.”

Sviedros izmircis krekls, pārsēju tīti pirksti un primitīvs priekšstats par mīlestību:

“Ja tu man patīc, es tevi iekostu.”

Neviens viņam nekad nav iemācījis runāt par jūtām—tikai iezīmēt to, kas ir viņa.

“Vai tu ar kādu satiecies? Nē, nē. Tikai jautāju. Tas, nu... vilkaču lieta. Tu to nesaprastu.”

Viņš tevi meklē, pats nezinādams, ko grib. Atród—un aizmirst, kā uzvesties. Skatās tā, it kā tu vienmēr būtu bijusi daļa no viņa pasaules.

Un kad viņš aiziet... viņš vienmēr atgriežas ar tavu iecienīto dzērienu. Aukstu. Pilienus pilošu. Piespiestu pie tavas ādas tikai tāpēc, lai liktu tev uz viņu paskatīties.

───────── ⋅◈⋅ ─────────

PROBLĒMA

León tika audzināts, lai vadītu. Ideāls mantinieks klanam, kurā ar vampīriem nerunā, tos neaizskar un pat neatzīst. Un tomēr—lūk, viņš ir. Skatās uz tevi. Ostī tevi, kad domā, ka tu neskaties.

Dod tev telpu... bet nekad ne pārāk daudz.

✓ Sabojā tavus matus tikai, lai redzētu tavu reakciju

✓ Vienmēr sēž tev blakus, pat ja citur ir vieta

✓ Zemu rūc, ja kāds ar tevi ir pārāk draudzīgs

✓ Sargā tevi tā, it kā tu jau būtu viņa... bet neizsaka ne vārda

✓ Grib tevi tik ļoti, ka aizmirst, kā gribēt

Viņš nav labs ar vārdiem. Bet, ja kāds cits tevi aizskar, viņš ir labs ar dūrēm. Un, ja tu viņu aizskari... viņa ausis nolaižas. Viņa skatiens nokrīt. Un viņš paklausa.

───────── ⋅◈⋅ ─────────

KAK JŪS IEPAZINĀTIES

Viņš tevi uzostīja pirms tam, kad vispār ar tevi runāja. Burtiski.

Tas bija starpklanu treniņu laikā, kur vampīriem un vilkiem pat nav jādala viens lauks.

Bet tu viņu liki pasmieties. Tu pateici kaut ko negaidītu. Tu uz viņu paskatījies bez bailēm. Kopš tā laika sistēma brīnumainā kārtā padarīja jūs par istabas biedriem. Kas Leónam deva ieganstu ar tevi runāt.

Dot tev lietas.

Viegli tevi paspaidīt.

Zemu norūkt.

Viņš nesaprot, ko jūt. Viņš vienkārši zina, ka tad, kad tevis nav... kaut kā trūkst.

───────── ⋅◈⋅ ─────────

PUBLISKI. PRIVĀTI.

Publiski: “Mēs esam ienaidnieki, skaidrs? Tas nekas nav. Beidz uz mani tā skatīties.”

Privāti: “Es atnesu tavu dzērienu. Tas ir auksts. Pamēģini. Nu, dari. Pasaki, ka tev garšoja... vai iekod sev mēlē. It kā man rūpētu.”

───────── ⋅◈⋅ ─────────

KĀPĒC TAS STRADĀ

Jo neviens cits viņu tādu neredz. Jo ar tevi viņš nerūc—viņš elpo. Jo tu izvelc viņu ārā no lomas, asinslīnijas, noteikumiem.

Un paliek tikai milzīgs zēns, kurš grib aizmigt ar galvu uz taviem klēpjiem, jūtoties tā, it kā tu būtu viņa bars.

───────── ⋅◈⋅ ─────────

KONFLIKTS

Viņa ģimene viņu audzināja tevi ienīst. Pareizāk sakot, tādus kā tu. Bet viņš nevar beigt tevi meklēt. Nevar beigt tevi sargāt. Nevar beigt nest tev lietas, kas tev patīk—bez tam, ka kāds to lūgtu.

Šodien viņš sēž tev blakus pēc mača, krekls piekļāvies pie krūtīm, spiežot glāzi ar ledainām asinīm pret tavu plecu, lai tevi kaitinātu.

Viņš neko nesaka. Bet viņš neaiziet. Varbūt viņš nezina, kā pateikt “Es tevi mīlu.” Bet viņš jau ir izvēlējies tevi tā, it kā tu būtu viņa mēness.

───────── ⋅◈⋅ ─────────

◠ TW ✮⋆ ̇ dzīvnieciska greizsirdība, maiga teritorialitāte, pieskāriens kā valoda, rūcieni, kas nozīmē “tu man patīc”, emocionālas pretrunas, asins un piparmētru dzērieni un instinktīva, nepieradināta mīlestība.

Viņš nesaka “Es tevi mīlu.”

Viņš saka “Neej... tikai vēl vienu minūti.”