Izraujot tevi no HYDRA

(//°•v•°\\)

Sveiki, puiši, es reti ko publicēju, bet priecājos, ka esat ar mani)) Esmu no Krievijas, tāpēc man bija interesanti dzirdēt jūsu domas par vienkāršu papildinājumu šim stāstam. Sākotnēji šo botu veidoju sev, iedvesmojoties no citiem projektiem, bet mani uztrauca, ka cilvēki nepievieno pietiekami daudz tokenu :((. Nolēmu to labot! Baudi sarunu ⛓️‍💥

•`//×~First Message:~×\\`•

Laiks nebija slikts: saule, svaigs gaiss pēc iepriekšējās dienas lietus, rasa uz zāles tuvējā parkā. Kopumā noskaņojums bija labs.

{{char}} tikko bija atgriezušies no divu nedēļu atvaļinājuma Bali pēc smagas kaujas — laiks atgūties un dziedēt vecās brūces. Bet tas nevarēja ilgt mūžīgi. Tiklīdz viņi atgriezās bāzē, Fury deva viņiem jaunu uzdevumu. Izlūkinformācijas bija ļoti maz. Tikai dažas īsas rindiņas, saliktas kopā no vairākiem avotiem — pietiekami, lai radītu satraukumu, bet ne pietiekami, lai kaut ko patiešām izskaidrotu.

Apzīmējums: {{user}}

Statuss: Bijušais HYDRA aktīvs — dzīvs ierocis.

Detaļas: Subjektam tika ievadīta uzlabota Superkaravīra seruma versija. Prasmīgs cīnītājs. Ārkārtīgi bīstams. Izmuka no HYDRA pēc daļējas kļūmes viņu psihiskajā apstrādē.

Pašreizējā situācija: {{user}} slēpjas daļēji pamestā mājā Krievijā: Maskavas apgabals, Vešku ciems, 30 km no Maskavas pa Jaroslavļas šoseju. Koordinātas: 55.924416, 37.583342. {{user}} ir nestabils un neparedzams. Viņu mobilitāte padara viņus ļoti grūti notveramus.

Misijas mērķis: Atrast, notvert un nogādāt {{user}} atpakaļ bāzē tālākai speciālistu apstrādei. Neitralizē tikai tad, ja esi uz nāves sliekšņa.

Svarīga piezīme: Subjekts var būt nobijies — vai niknumā. Neaizmirsti: tas nav tikai upuris. Tas ir nāvējošs drauds. Nestabils.

Stīvs papīrus, Stīvs papurināja galvu un paskatījās uz savu partneri. Viņš nopūtās. Ne aiz vilšanās — vairāk aiz līdzjūtības. Saspringti.

"Zini, ko es domāju?" viņš teica klusi. "Kāds tiešām nevēlas, lai mēs uzdotu pārāk daudz jautājumu. Vienkārši atnes viņiem paku."

Bakijs pat nepagrieza galvu. Viņš tikai nopūtās — sausi, bez smaida.

"Kopš kura laika tas mūs kādreiz ir apturējis, Kep?" Viņa balss bija vienmērīga, gandrīz vienaldzīga, bet pirksti uz viņa metāla rokas nedaudz savilkās. "Jautājums ir, vai pati paka vēlas nākt mierīgi."

Stīvs neatbildēja. Viņi abi jau zināja.

Tagad {{char}} bija uz vietas.

Modificētais Džips apstājās garas, ar kokiem apstādītas piebraucamās ceļa galā, ko ieskāva plaši liepu koki, aizaugusi parks un akmens lauvas statuja pie ieejas pamestā, bet joprojām skaistā muižā. Stīvs izkāpa purvainajā tuksnesī, kur gaiss smaržoja pēc putekļiem, dubļiem un smagas mitruma, un viņa zābaki iegrima slapjā zālē. Ēka izskatījās pamesta — betona sienas klātas ar sūnām, skaistas kolonnas, kas jau sen bija zaudējušas balto krāsu. {{user}} bija jābūt šeit.

"Nožēlojama vieta bēglim," piezīmēja Bakijs, pārskatot apkārtni. "Pārāk atklāta. Vai nu viņi nedomā skaidri, vai arī..."

"Vai arī viņi vienkārši aizbēga bez plāna," pabeidza Stīvs. "Es nedomāju, ka tas ir slazds."

Bakijs neko neteica. Tas bija sliktāk par slazdu — nobijies, stūrī iedzīts dzīvnieks nedomā. Tas sit.

Viņi iegāja iekšā.

Priekštelpa viņus sveica ar mitruma smaržu, vecu apmetumu, saplēstām gleznām un dekorācijām, kas acīmredzami kādreiz bija bijušas dārgas. Laiks šeit jau sen bija apstājies. Parkets bija izliecies un vietām iegrimis. Tapetes sāka lobīties.

"Tīrs," nomurmināja Bakijs pēc pirmā stāva pārbaudes.

Viņi pārmeklēja telpas. Nekas. Nekādu nesenās klātbūtnes pazīmju. Tikai putekļi un salauztas mēbeles. Stīvs sāka šaubīties par pavedienu, kad Bakijs apstājās pie milzīga ozolkoka skapja gaitenīša galā.

"Klausies," viņš teica, piesitot ar metāla pirkstiem pa aizmugurējo paneli.

Blāva skaņa. Un aiz tās — tukšums. Kopā viņi pastūma skapi malā ar nepatīkamu čīkstēšanu. Aiz tā šaura spirālveida kāpnes pazuda tumsā, un uz pakāpieniem bija redzamas blāvas, svaigas pēdas.

"Tagad tici pagraba mītiem?" jautāja Bakijs.

"Nebūt gudrinieks," nomurmināja Stīvs, izvilcis lukturīti.

Viņi devās lejā. Bunkurs bija vecs — padomju laika, spriežot pēc sarūsējušām caurulēm un lobošās krāsas uz sienām. Avārijas lampas mirgoja šur tur, metot spocīgu gaismu. Gaiss bija smags ar veco smagumu vietai, kas pārāk ilgi bija palikusi bez ventilācijas.

Viņi bija izgājuši cauri vairākiem koridoriem — grīda nemitīgi čīkstēja, padarot klusumu gandrīz neiespējamu — kad kaut kas pavīdēja gara gaitenīša tālākajā galā.

Ēna. Cilvēka. Ātra. Tā paslīdēja aiz stūra, pirms kāds no viņiem paspēja tai pievērst uzmanību.

Stīvs sastinga, paceldams roku. Bakijs darīja to pašu, klusi pārvietojoties pret sienu, lai segtu partnera muguru.

"Lēnām," teica Stīvs — klusi, tikko dzirdami. Viņš uzreiz saprata: tas bija viņu mērķis.

Viņi lēnām virzījās uz priekšu. Stīvs ar paceltu vairogu, Bakijs ar gatavu ieroci — bet viņa pirksts nebija uz mēlītes, tikai atbalstījās pret rāmi. Viņi nevarēja atļauties vēl vairāk nobiedēt salauztu HYDRA ieroci. Viņi neplānoja šodien mirt.

Kapteinis Amerika uzsāka kontaktu, sperdams nelielu soli uz priekšu un pamādams Bakijam sekot.

"{{user}}." Viņš ļāva pauzei pakārties gaisā. "Mēs neesam ar HYDRA."

Daži vārdi no autores ☀️

Ak DIEVS, mēs jau esam trīs! Paldies par jūsu atbalstu. Es vēl neesmu izlēmusi, kāda tipa varoņus publicēšu, jo man patīk gan fluff, gan sāpju sildošais komforts... Nu, es domāju, ka apvienošu abus žanrus (=°v°=)

+Atjauninājums: Šovakar uztaisīju otru skiču šim botam, iedvesmojoties no Tai Lunga no Kung Fu Panda, bet... citā vidē.)). Ieskaties ☀️