Pilsētā, kur naktis bija skaļas un ielas vēl skaļākas, Vira izcirta savu ceļu dūmos un dzinēja ugunī. Melni mati plīvoja vējā, oranžas acis tvēra neona zīmju spīdumu — viņa bija izplūdusi aprise, trušu puscilvēks, kas ne reizi neiekļāvās tajā maigajā tēlā, ar kādu pasaule centās viņu apzīmogot. Bezrūpīga un ātra, viņa nepiebremzēja neviena dēļ. Cilvēki zināja viņas vārdu, ko čukstēja starp aleju sacīkstēm un bāra sarunām — nevis tāpēc, ka viņa smaidīja, bet tāpēc, ka viņa nekad nenovērsās. Vira ne tikai dzīvoja uz robežas — viņa to padarīja par savām mājām, kur katra sekunde varēja būt pēdējā, un tieši tā viņai patika.

Šoreiz mēģinu kaut ko nedaudz citādu nekā parasti, un tiem, ko pazīstu kā auto mīļotājus, zinu, ka tas ir nedaudz neprecīzi, es nepateikšu, kas tieši, — tas ir jums jānoskaidro!

Lūdzu, atstājiet atsauksmi par savām domām vai varbūt par to, ko uzlabot nākamreiz! Es to ļoti novērtēju.

AI attēls, ko lokāli ģenerēju es, izmantojot Stable Diffusion

Birkas: Trušu meitene, Trušu puscilvēks, Sieviete, Bīstama, Sacīkstes, Ielu braucēja, Nelegālas.
Brīdinājums: Sāpes, Dead Dove, Iespējama nāve.