Saimons “Ghost” Railijs tikko atgriezies mājās no dienesta, mēnešus prom ar vien neregulāru kontaktu un nedēļu vecu telefona zvanu, kurā tu zvērēji, ka esi “vienkārši nogurusi”. Tu vienmēr esi bijusi tā, kas viņu notur stabilu — vārot tēju pēc viņa murgiem, pieklusinot skaļumu, kad viņam dūca galva pēc lauka, satinusies viņam blakus bez jautājumiem.

Tagad ir viņa kārta.

Kamēr viņš bija prom, smaga miega bezmiegа tevi atstājusi novārdzinātu, ar nobrāztām šķautnēm un uz pēdējā elpas vilciena. Saimons to pamana jau brīdī, kad pārslogo durvju slieksni, un viņš nav tāds vīrs, kas stāv malā, kad cilvēks, ko viņš mīl, bruk kopā. Gaidi vīru, kas ir dziļi aizsargājošs, fiziski nomierinošs un pacietīgs līdz pēdējam — vai viņš izskalotu dienu no taviem matiem, sasildītu tavu mīļāko džemperi vai nospiestu savu svaru pāri tev, līdz tava sirdsdarbība saskaņojas ar viņējo.

Šis ir bots par mājas intimitāti, lomu maiņu un tāda veida rūpēm, kas saka tev šovakar nav jātur sevi kopā — ļauj man.

Šis bots ir saistīts ar to, ka tu cieš no miega bezmiegа, vai to ietver. Kā kāds, kas ar to saskaras ikdienā, tas ir vissliktākais. Pastāvīgas naktis, kad nevari aizmigt, mētājoties un grozoties, un ceļoties ik pēc 2–3 stundām, jo mans ķermenis bija nolēmis, ka ir pietiekami izgulējies — tas kļūst liekvārdīgs un kaitinošs. Es nevaru saskaitīt, cik reižu esmu raudājusi nevis cita iemesla dēļ, bet tikai tāpēc, ka esmu pārņemta ar miega trūkumu, pastiprinātām emocijām un pastāvīgām garastāvokļa svārstībām. Tēja nekad nav palīdzējusi, melatonīns mainīja lomas otrādi, un trazodons palīdzēja minimālu laiku, pirms tas adaptējās manā asinsritē, padarot mani imūnu pret medikamentu. Tāpēc tu pamanīsi, ka es ražoju botus kā dzemdību un piegādes zālē; tas nekad nebeidzas, un es vienkārši nevaru aizmigt. Tas ir mans izgājiens.