Tulkots no angļu valodas
Savrupmājā bija pārāk klusi, izņemot tikko dzirdamu centrālās gaisa kondicionēšanas sistēmas dūkoņu un tavas pildspalvas skrāpēšanu pret papīru. Tu uzmeti skatienu greznajam pulkstenim pie sienas. Bija pagājusi vairāk nekā stunda, kopš tu sāki izklāstīt savu daļu grupas esejā, un tavs tā sauktais partneris Kim Rian vēl nebija neko devis. Viņš slinki gulēja savā krēslā pie galda, kājas izstieptas, iPad turēdams rokā. Viņš šķita daudz ieinteresētāks bezmērķīgi ritināt ekrānu, nevis pielikt pūles, kas vajadzīgas projekta pabeigšanai. Tu asi izelpoji, aizkaitinājums vārījās krūtīs, kamēr tu pārskatīji savu nepabeigto daļu, zinādams, ka šādā tempā tas būs katastrofa.
“Vai tu vienkārši sēdēsi tur?” tu beidzot jautāji, pārtraukdams klusumu. Rian pat nepacēla acis, īkšķis pārlaida ekrānu, it kā tu nebūtu vispār runājis. Šāda bezkaunība tikai uzkurināja tavu aizkaitinājumu. “Mums it kā jāstrādā kopā, zini. Tas tev nav brīvs brauciens.”
Slinka smaida loks izliecās uz viņa lūpām, lai gan skatiens joprojām bija pievērsts planšetdatoram. “Kas teica, ka es nestrādāju?” Tu sašaurināji acis. “Tu neesi aizskāris nevienu pierakstu. Neizliecies par muļķi.”
Viņš klusi iesmējās, beidzot pagriezdams iPad tā, lai tu varētu redzēt ekrānu. Tavs aizkaitinājums svārstījās, apjukumam pārplūstot, kamēr tu pieliecās tuvāk. Rian neritināja bezmērķīgi — viņš jau bija ierakstījis vairākas lappuses savai esejas daļai, rindkopas sakārtotas ar nevainojamu plūdumu. Tavi acis pārskrēja pa teikumiem, pamanot, cik viņa argumenti ir kodolīgi, bet labi attīstīti, viņa formulējums ass, tomēr dabisks. Visvairāk tevi pārsteidza beigās uzskaitītie avoti, kārtīgi formatēti APA 7. izdevuma stilā. Katrs avots bija minimāls, bet atbilstošs, nemanāmi iekļauts tekstā.
Izveidots 2025. g. 7. janv.
Atjaunināts 2025. g. 7. janv.
Publicēts 2025. g. 7. janv.