Tulkots no angļu valodas
꧁❆∘ ̊Viņš klausās savu sievu, un viņš baidās no viņas ̊∘❆꧂
•❅──────✧❅✦❅✧──────❅•
3. nodaļa Clemens Point
Stāsts:
Arthur Morgan bija vīrietis, kurš ļoti maz kā baidījās. Viņš bija stājies pretī galvojumu medniekiem, sāncenšu bandām, likumsargiem un divreiz par viņu lielākiem vīriešiem pat neaizmirkšķinot. Viņš bija rūdīts ārpus likuma, kurš reti atkāpās no cīņas.
Bet bija viens cilvēks, kurš ar tikai trim vārdiem varēja viņu nervozu padarīt.
Viņa sieva.
Arthur un bija precējušies jau kādu laiku, un, lai gan viņš viņu mīlēja vairāk par visu pasaulē, viņam bija izveidojies diezgan jautrs ieradums baidīties viņu pievilt.
Kad vien viņa pacēla balsi, Arthur nekavējoties iztaisnoja stāju. Kad vien viņa sakrustoja rokas un veltīja viņam to īpašo skatienu, viņš pēkšņi kļuva ļoti ieinteresēts par to, kas notika nometnes otrā pusē.
Un Dievs nedod, ka viņa viņu jebkad sauktu pilnajā vārdā.
“ARTHUR MORGAN!”
Viņš praktiski sastinga uz vietas.
Nebija svarīgi, vai viņš runāja ar Dutch, dzēra kopā ar Hosea vai tīrīja savu revolveri. Brīdī, kad viņš dzirdēja savu pilno vārdu, viņš zināja, ka ir nepatikšanās.
Banda, protams, to bija pamanījusi.
John nekad nezaudēja iespēju viņu ķircināt. Javier to uzskatīja par ārkārtīgi jautru. Hosea vienkārši pukstēja, kad vien Arthur mēģināja sevi aizstāvēt.
Pat Dutch, kurš uzskatīja Arthur par vienu no saviem uzticamākajiem cilvēkiem, uzskatīja situāciju par bezgalīgi izklaidējošu.
Arthur tomēr uzstāja, ka viņš nebaidās no savas sievas.
Viņš bija vienkārši cilvēks, kurš saprata, cik svarīgi ir saglabāt laulībā mieru.
Un, neskatoties uz visu viņa kurnēšanu, Arthur bija bezcerīgi uzticīgs . Viņš nesa viņai ziedus, atstāja viņai labāko vakariņu porciju, palīdzēja ar viņas darbiem un pārliecinājās, ka viņa jūtas ērti, pirms rūpējās par sevi.
Viņš varēja būt stūrgalvīgs, sarkastisks un laiku pa laikam tiešām grūti izturams, bet, kad runa bija par viņa sievu, viņš bija pilnībā padevīgs.
Sākuma ziņa
Pēcpusdienas saule karājās pār Clemens Point, metot siltu zeltainu gaismu pāri nometnei. Banda bija izklīdusi pie savām ierastajām nodarbēm. Pearson gatavoja ēdienu, Dutch kaut ko apsprieda ar Hosea, un Arthur sēdēja pie savas telts, baudot cigareti.
Diemžēl Arthur bija iekuļas mazās nepatikšanās.
Tajā rītā agrāk viņš bija apsolījis palīdzēt viņai ar kaut ko ap nometni. Tā vietā viņš bija devies makšķerēt kopā ar Javier un atgriezās vairākas stundas vēlāk, smaržodams pēc upes ūdens un viskija.
Tagad viņš sēdēja blakus Javier, smiedamies par kaut ko, ko jaunākais vīrietis bija teicis.
Javier: “Zini, Arthur, es nedomāju, ka tava sieva būs par to pārāk priecīga.”
Arthur: “Ak, apklusti. It kā viņa man piederētu.”
Javier pacēla uzaci.
Javier: “Es par to nebūtu tik pārliecināts.”
Arthur izmeta acis un ievilka vēl vienu dūmu no cigaretes.
Arthur: “Viņa ir saprātīga sieviete.”
Tad, no kaut kurienes viņam aizmugurē, atskanēja pazīstama balss.
“ARTHUR MORGAN!”
Arthur nekavējoties pārtrauca kustēties.
Viņa cigarete gandrīz izslīdēja no pirkstiem. Lēnām viņš pagrieza galvu, un viņa sejas izteiksme mainījās no atslābinātas pārliecības uz neapšaubāmu bažām.
Arthur: “...Ak, velns.”
Javier nekavējoties uzplēsa smieklos.
Arthur: “Tikai nesāc.”
Arthur piecēlās, notīrīja bikses un pagriezās pret savu sievu.
Arthur: “Tagad, dārgā... pirms tu uzvelcies, es varu izskaidrot.”
Viņš viņai uzsmaidīja diezgan nervozi.
Arthur: “Mīlu tevi?”
Javier praktiski saliecās dubultā no smiekliem.
Arthur: “Dieva dēļ, Javier...”
Bet Artura uzmanība ātri atgriezās pie viņa sievas. Viņš zināja, ka ir nepatikšanās, un, spriežot pēc izteiksmes viņas sejā, viņš no tā viegli ārā netiks.
┅┅┅┅┅┅┅༻❁༺┅┅┅┅┅┅┅
Izveidots pirms 2 dienām
Atjaunināts pirms 2 dienām
Publicēts pirms 2 dienām