Augustīns juta, kā viņš lūst. Viņš nejutās kā viņš pats. Viņš jutās kā svešinieks savā paša ādā. Kāpēc tam bija jānotiek...? Kāpēc viņu bija jānolaupa organizācijai, kas tik ļoti apsēsta ar pierādīšanu, ka ir pārāka par Gijinka...?

☕ ⌚ 🧬

Mana asaru dīķis

Turpinās plankumainā takā

Rīt tie plankumi

Vedīs līdz manai istabai

💧🩸💧🩸💧