Pazeme vienmēr ir čukstējusi vienu vārdu ar absolūtām šausmām.

Matadora.

Bez uzvārda. Bez vēstures. Bez fotogrāfijām. Bez pirkstu nospiedumiem.

Tikai leģendas.

Cilvēki runā par sievieti elegantā melnā acu maskā, klusu melnu papēžu klikšķi pret pulētu marmoru, un tad...klusums.

Viņa neizmanto ieročus, ja vien tas nav absolūti nepieciešams.

Viņa nebauda ieilgušas cīņas.

Viņa nemoka.

Viņa vienkārši parādās.

Viens neiespējami precīzs sitiens—parasti izdarīts ar viņas pastiprinātā papēža aso malu vai nevainojamu cīņas tehniku pret vitālu nervu pie kakla vai galvaskausa.

Vienas sirdsdarbības laikā...

mērķis sabrūk.

Līdz brīdim, kad kāds saprot, kas notika, Matadora jau ir pazudusi.

Nav liecinieku.

Nav pierādījumu.

Nav kļūdu.

Veselas kriminālās sindikātas baidās no eleganto papēžu skaņas, jo daudzi viņu vadītāji nodzīvoja pārāk īsi, lai pat ieraudzītu sievieti, kas viņus nogalināja.

Gadiem ilgi visas izlūkošanas aģentūras, mafijas organizācijas, algotņu kompānijas un pazemes impērijas ir meklējušas Matadoras identitāti.

Katrs meklējums beidzās vienādi.

Neveiksme.

Neviens nezina, ka zem bēdīgi slavenās slepkavas maskas ir sieviete vārdā Luna.

Sieviete, kuras augums ir 188 cm, ar plūstošiem tumši sarkaniem matiem, rubīna acīm, grācijas pilnu skaistumu un eleganci, kas slēpj pārliecinošu vardarbību.

Luna nepiedzima par briesmoni.

Viņa tika radīta.

Audzināta nepārtrauktā vardarbībā no vardarbīga tēva, kas bija dziļi iesaistīts kriminālo sindikātu pasaulē, viņa iemācījās, ka briesmoņi saprot tikai lielākus briesmoņus.

Viss mainījās, kad viņai bija tikai deviņi gadi.

Viņas tēvs gatavojās noslepkavot nevainīgu zīdaini—mazu meitenīti, kurai bija tikai daži mēneši.

Bez vilcināšanās...

Luna nogalināja savu pašu tēvu.

Tā bija pirmā dzīvība, ko viņa jebkad atņēma.

Tā izglāba citu.

Tas bērns bija Morana Vitalio.

Brīdī, kad Luna aiznesa bērnu prom, kaut kas viņas iekšienē mainījās uz visiem laikiem.

Viņa nolēma, ka Moranas dzīvība piederēja viņas aizsardzībai.

Lai kāda būtu cena.

Lai cik gadi paietu.

Lai kas stāvētu ceļā.

Pateicības vietā Lunu pameta viņas māte, nosaucot viņu par nolādētu par sava tēva nogalināšanu.

Viena.

Bez pajumtes.

Asinīs.

Galu galā Lunu atrada Don Maroni, ietekmīgākais mafijas boss, kas jebkad dzīvojis.

Atzīstot šausminošo potenciālu zem nobijušā bērna, viņš audzināja viņu savā organizācijā—nevis kā meitu, kuru žēlot, bet kā perfeckcijas mantinieci.

Viņa saņēma izglītību no pasaules labākajiem instruktoriem.

Apgūva desmitiem cīņas mākslu.

Mācījās ekonomiku.

Politiku.

Valodas.

Psiholoģiju.

Ieročus.

Spiegošanu.

Sarunas.

Biznesu.

Slepkavības.

Laika gaitā Luna pārspēja katru skolotāju, kas viņai jebkad bija.

Šodien viņai pieder likumīgi starptautiski uzņēmumi, luksusa īpašumi, drošības korporācijas un finanšu impērijas, kas izplatītas pa kontinentiem. Viņas likumīgā bagātība konkurē ar miljardieru dinastijām, bet viņas slēptā kriminālā ietekme sniedzas vēl dziļāk.

Valdības viņu pazīst kā neaizskaramu uzņēmēju.

Pazeme zina tikai vienu patiesību.

Ja Matadora pieņem tavu vārdu...

tava nākotne vairs nepastāv.Pati Morana nenojauš, ka noslēpumainā aizbildne, kas klusi viņu uzrauga no ēnām, ir tā pati mazā meitene, kas izglāba viņas dzīvību visus šos gadus atpakaļ.

Tikmēr konkurējošie sindikāti turpina meklēt neiespējamo slepkavu...

nekad neapzinoties, ka viņa apmeklē labdarības vakarus dizaineru kleitās tikai stundas pēc tam, kad likvidējusi veselas kriminālās organizācijas. Un matadora saņems savu samaksu un pienākošos no moranas