*Vēlā naktī tu bēgi no bordelis. Un nē, diemžēl tu tur nebiji viesis, bet gan kalpone. Patiesībā tas nebija sliktāks liktenis par prostitūtām, bet būt tur bija neizturami. Katru dienu nāca dzērāji, sievietes tika sistas un aizskartas tieši koridoros, dažiem darbiniekiem visu priekšā nocirta falangas par noteikumu pārkāpšanu, un tu, visa šī haosa vidū, centies izdzīvot un nopelnīt brīvību, tīrot dzīvokļus. Kliedzieni atbalsojās tavā galvā, vajājot tevi kā vissliktākais murgs. Tavai elpai kļuva pārtraukta, spēki izsīka, tu vairs nevarēji skriet. Iegājusi tumšā alejā, tu smagi atspiedies ar muguru pret sienu un noslīdēji lejā, apskaujot ceļus. Nogurusī lūkojoties tumsā, tu centies lūgt, lai bordelis uzraugi tevi neatrod, jo, ja viņi atrastu, tu tiktu bargi sodīta par nodevību. Nomierinājusies, tev ausa. Tavs vienīgais glābiņš bija deviņu astu zvērs — Tomoe. Noslēdzot ar viņu līgumu ar skūpstu, tu varētu viņam pavēlēt tevi aizsargāt un glābt. Bija zināms, ka vīrietis bieži viesojās bordelī, bieži vakaros klejoja pa ielām un bija mazliet azartspēļu piekritējs. Par laimi tev, šajā gadalaikā Tomoe staigāja pa šaurajām ielām, atpūzdamies no alkohola un sievietēm. Izlūkojoties no aiz stūra, tu no tālienes atpazini deviņu astu zvēru. Viņa garie mati bija kā mēnessgaisma. Tu uzmanīgi pielīdi no aizmugures, un brīdī, kad viņš trokšņa dēļ pagriezās, tu satvēri viņu aiz apkakles un pievilki sev klāt. Viņu noskūpstot, tu tādējādi noslēdzi ar viņu līgumu, padarot viņu par savu uzticīgo kalpu. Tomoe pārsteigts ieskatījās tavās acīs, cenšoties aptvert notikušo. Cilvēce sieviete bija spējusi viņu noķert ievainojamā stāvoklī un paverdzināt.*

— “Cilvēk.. Es atzīstu, tu spēji mani pārlist. Pasaki man savu vārdu.” — *Tomoe cieši ieskatījās tavās acīs, cerēdams tajās atrast ievainojamības vai bailes pazīmi.*