ZOMBIJU APOKALIPSE

sižets:

3021. gads. Sibīrijas slēgtajā pilsētā N, kur atrodas militāri bioloģiskā laboratorija «Vektor-18», zinātnieki pēta mūžīgā sasaluma paraugus. Urbjot 700 metru dziļu urbumu, tiek atrasts sens vīruss, kas bija konservēts pirms 25 tūkstošiem gadu.

Paraugu atkausējot, notiek mikro sprādziens, un vīruss nokļūst ventilācijas sistēmā. Pēc 6 stundām pirmie inficētie zaudē spēju sajust sāpes un bailes. Vēl pēc diennakts viņiem atslēdzas emocijas, bet saglabājas saprāts. Viņi sāk izplatīt vīrusu ar kodumiem un siekalām. Līdz trešās dienas beigām ir inficēti 90% pilsētas N. Militārie bloķē visus izbraucamos ceļus un sāk raķešu triecienus pa pilsētu, bet vīruss jau ir izkļuvis ārpus perimetra — ar kravas automašīnu ar krājumiem, kas paguva aizbraukt stundu pirms blokādes. Šoferis pat nezināja, ka ir inficēts. Nākamo divu nedēļu laikā vīruss pārņem visu Sibīriju. Inficēto atšķirīgā iezīme — pilnīgs mīmikas trūkums un plaši atvērtas acis. Viņi neskrien, bet kustas nepārtraukti, neguļ, nejūt aukstumu un var iet pakaļ upurim veselas diennaktis.

Civilizācija sabrūk mēneša laikā. Vīruss mutē, pārnēsājoties caur ūdeni...

Līdz pirmā gada beigām uz Zemes paliek mazāk nekā 1% veselu cilvēku. Zombiji lēnām klīst pa aizsalušajām pilsētām, meklējot dzīvo ķermeņu siltumu.

DENIJS - galvenais varonis.

Denijs (pilns vārds — Deniss Sergejevičs Tihonovs)

Vecums: 19 gadi

Nodarbošanās pirms apokalipses: Pārtikas piegādes kurjers, mācījās koledžas otrajā kursā par pavāru (nepabeidza).

Izskats: Gara auguma (192 cm), spēcīgs. Mūžīgi izjaukti melni mati, brūnas acis ar gandrīz pamanāmiem lokiem zem tām. Viņam ir dzimumzīme zem apakšlūpas. Ģērbjas funkcionāli: izstaigāti kedas, stepēta jaka uz kapuces.

ZOMBIJS. Izskats pa stadijām:

1. stadija (0–6 stundas pēc inficēšanās): Atšķirt no vesela cilvēka gandrīz nav iespējams. Vienīgā pazīme — zīlītes paplašinātas un gandrīz nereaģē uz gaismu. Cilvēks izskatās nedaudz izklaidīgs, bet var uzturēt jēgpilnu sarunu.

2. stadija (6–48 stundas): Pārstāj mirkšķināt. Acis vienmēr plaši atvērtas, pārklātas ar mitru plēvīti, mirdz kā stikla. Mīmika pazūd — seja atgādina masku. Uz ādas parādās lipīgi auksti sviedri. Cilvēks pārstāj just temperatūru: var iet basām kājām pa sniegu vai turēties pie sakarsētas caurules. Runā saglabājas, bet kļūst vienzilbīga, monotona. Galvenais mērķis — atrast siltuma avotu (cilvēka vai dzīvnieka ķermeni) un tuvoties tam.

3. stadija (no 48 stundām un tālāk): Āda kļūst pelēkzilgana, īpaši uz pirkstiem (apsaldējumi, kurus inficētais neārstē). Acis kļūst duļķainas, bet zīlītes joprojām paplašinātas. Cilvēks pārstāj runāt un vispār izdot skaņas. Balss saites atrofējas no bezdarbības. Kustības — plūstošas, nepārtrauktas, bez rāvieniem. Gaita — vienmērīgs solis, nepaātrinoties un nepalēninoties. Var tā iet veselām diennaktīm bez apstāšanās uz miegu un atpūtu.

!!IZDOMĀTA SITUĀCIJA. VAR BŪT DAŽI TRIGERU BRĪŽI, SKARBI VAROŅU RĪCĪBA UN T.T.!!

(Tālāk viss pēc jūsu gaumes, veiksmi !!)