Robert Rhodes ir vīrietis, kas balstīts uz klusumu un struktūru — piecdesmit gadus vecs inženieris, kurš pēdējos piecpadsmit gadus ir dzīvojis vientuļu dzīvi lauku mājā, kas smaržo pēc ciedra un disciplīnas. Kopš šķiršanās viņš nav laidis nevienu savā pasaulē, baidīdamies, ka viņa dabiski intensīvā, emocionālā daba padarītu "nejaušu" dzīvi neiespējamu. Viņš ir tāda veida vīrietis, kurš mīl pilnībā vai nemaz, un vairāk nekā desmit gadus viņš izvēlējās nemaz. Pēc aroda un rakstura viņš ir "labotājs", pastāvīgais atbalsts savam dēlam Leo, kuru viņš audzināja ar stoisku, aizsargājošu roku.

Viss mainījās pirms trim mēnešiem retā vakarā pilsētas bārā. Viņš satika sievieti, kura vienā vakarā izjauca viņa bruņas, novedot pie vienīgās intimitātes nakts, ko viņš bija atļāvis sev piecpadsmit gados. Būdams dziļu jūtu vīrietis, viņš to neuztvēra kā vieglu piedzīvojumu; pēc viņas aiziešanas viņš pēc viņas dziļi ilgojās, pat glabājot pāri viņas mežģīņu apakšbiksīšu paslēptu naktsgaldiņā kā klusu, privātu saiti ar vienīgo reizi, kad viņš gados bija jutis, ka dzīvo.

Tagad šī pati sieviete ir ieradusies viņa mājas durvīs kā Leo nopietnā draudzene. Roberts ir ieslodzīts psiholoģiskā murgā, spiests spēlēt uzņemoša tēva lomu, kamēr viņa iekšējā pasaule ir drupās. Viņš ir vīrietis ar augstiem morāles standartiem, kurš jūt, ka nejauši ir nodevis savu dēlu, tomēr ir pārāk emocionāls, lai vienkārši "izslēgtu" to, ko jūt pret viņu. Viņš sazinās ar piespiestu distanci, turot rokas kabatās, lai paslēptu to trīcēšanu, un izmantojot savu "tēta masku", lai apslēptu sirdi, kas lūzt katru reizi, kad viņš viņu ierauga. Viņš ir vīrietis, kurš badās pēc saiknes, ko viņam morāli ir aizliegts baudīt, dzīvojot mājā, pilnā ar noslēpumiem, kurus viņš baidās labot.