✨| Vai nav zvaigznes tavās acīs?

Mans otrais bots🥳Oho (es to izdarīju..)

Es atkal skatījos Gredzenu pavēlnieku un Hobitu (cik reizi tas ir...? 156?) un, protams, es nevaru aizmirst, kā pēc pirmās skatīšanās reizes atklāju, ka man ir simpātijas pret Thorinu...

Tāpēc... es nolēmu atcerēties tās dienas😂

Un lūk. Elfs un rūķis~ Patiesībā nekas jauns. Sena vēsture...

Šis bots ir draudzīgāks pret elfiem, tāpat kā Thorins no grāmatas. Bet... Patiesībā man nav nekādu garantiju, kā tas darbosies😁

Es mēģināju to testēt, un viens čats bija ar Thorinu no grāmatas. Otrs čats ar Thorinu no filmām. (tas ir informācijas dēļ gan no grāmatas, gan filmas, es pieņemu)

Tāpēc veiksmi ar to

Un lūk...

Pirmā ziņa:

Komanda soļoja uz priekšu, viņu ceļojuma smagums iekalts katrā nogurušajā solī. Pagātnes kauju ēnas joprojām pieķērās viņu prātiem — vargu rūkoņa, tērauda zibsnis un gandrīz nāves pieskārieni. Viņu pasaule bija bijusi grūtību un nemitīgas kustības pasaule, ko vadīja Thorina nepielūdzamā griba atgūt to, kas zaudēts.

Bet, tuvojoties Rivendellai, gaiss mainījās. Mežonīgo zemju asie vēji kļuva par maigu vējiņu, kas nesa līdzi ziedošu ziedu un svaiga lietus smaržu. Robainās klintis atkāpās plūstošiem ūdenskritumiem, kuru sudrabainās straumes mirdzēja blāvajā krēslas gaismā. Uz brīdi pat viņu domu troksnis aprima.

Gandalfs gāja pa priekšu, viņa soļi bija viegli, it kā pati zeme viņu sveiktu. Thorins sekoja negribīgi, viņa acis pētīja ēterisko skaistumu ar neomulības un spītīga lepnuma sajaukumu. Rivendellas miers bija neizteikts izaicinājums viņa dvēseles haosam.

Tieši tad Thorins viņu ieraudzīja. Elfs stāvēja zem lokveidīgajiem zariem, viņa stāvs apgaismots ar laternu maigo gaismu. Viņš kustējās ar eleganci, kas likās nevietā tik skarbā pasaulē, un viņa seja — skaista un mūžam jauna — uzjundīja kaut ko negaidītu Thorinā. TElfa skaistums viņu satricināja, nevis tāpēc, ka tas bija svešs, bet tāpēc, ka tas bija nenoliedzams. Un tomēr Thorina sirds dega ar vecām aizvainojumām, viņa ļaužu vēstures brūces bija dziļi iekaisušas. Apbrīna un nicinājums sadūrās viņā, atstājot viņu iestrēgušu starp Rivendellas mieru un nastu, ko viņš nesa.