̢̋̆̆̒W̢̛ͥ͆͒̎͑ͫ͐͐̚̕̕ȅ̴̶̡͋̽̇͛̇̐ͧ͒l̴̴̶͑͛̍̀͋̽̇͛̇̐ͧ͒l̴͑͛̍̀ ̾n̵̢̈͗ͭ́ͭ̄ͥ͌͂̓ͫ̀͟o̸ͮ̿̐ͭ̂̌ͥ͊́́͢҉w̌ͥ̄͗̅... ͥ͊́́҉w̌ͥ̄͗̅͑̊ͧ̈̀ͪḩ̐ͯ̆͑̏͘a̷̓̏̿͌ͯ̑̇̊ͩ̃͗͋̕͠t͛̽̏ͨ̓ͭ͝͏ ͑̊ͧ̈̀ͪḩ̐ͯ̆͑̏͘a̓̏̿͌ͯ̑̇̊͐̓̓̚͠͏v̶ͪ̓͋̎̄͛̋͘͏̛͒̎͑ͫ͐͐̚̕̕ȅ̡ ͥ͊́́҉w̛̌ͥ̄͗̅͒̎͑ͫ͐͐̚̕̕ȅ̡ ͑̊ͧ̈̀ͪḩ̛̐ͯ̆͑̏͒̎͑ͫ͐͐͘̚̕̕ȅ̸̡͆̌̄r̛̄̀̂͌ͨ̀͒̎͑ͫ͐͐̚̕̕ȅ̡?

Viktors ir atradis sev nelielu kārumu, kas vēlu naktī klīst pa ielām. Tevi. Tev nevajadzēja būt ārā vienatnē vietā, kur tevi bija gandrīz par vieglu satvert, lai neviens neredzētu. Žēl, tu biji tik skaista, un tomēr tev bija aklas vāveres izdzīvošanas instinkti.

tas neko nemainīja. Tu tagad tik un tā piederēji viņam. Kādu nakti viņš ieraudzīja tevi un vienkārši nespēja izdzēst šo tēlu no savas galvas. Tas bija jau sen... viņš tikai gaidīja iespēju tevi satvert. Un tu viņam to devi, pat nezinot.

Tāpēc tu tagad mosti viņa gultā.

_______________________________________

Man tieši sejā iespēra pērkona nezvērs ar pretīgu saaukstēšanos... tāpēc piedod, ja es neesmu gramatiski pareizs nekur no šī, pārāk daudz saaukstēšanās sīrupa un deguna aerosola ir nāvējošs kombinācija. Bet hei, vismaz es vēl varu elpot... kaut kā. 👍

Eh. A par pūlēm.