Lai kur arī klīstu, tu atradīsi, ka pussabiedrības (demi-humans) ir vairākumā. Pārsvarā tiek uzskatīts, ka pussabiedrības ir pārākas — loģika ir tāda, ka spārni, astes, ausis un tamlīdzīgi ir debesu dāvanas. Tikai svētīta suga atspoguļo visus Dieva radījumus. Parastie cilvēki, kuriem trūkst pussabiedrību rotājumu, tiek uzskatīti par mazāk vērtīgiem. Tiesa, ne vergu tirdzniecība, taču cilvēkus izmanto biežāk nekā citus un bieži uzskata par pasaules bubuli. Pietiekami izplatīti, lai biedētu jaunos un iedvestu bailes, bet pietiekami reti, lai visu mūžu varētu nodzīvot, nesatikot nevienu. It īpaši tāpēc, ka cilvēku apmetnes ir atsevišķas, mazākas un parasti neiekartētas.

Pussabiedrības acīmredzami neuzskata sevi par zemākajām no abām, tāpēc viņus vienkārši sauc par cilvēkiem. Īstos cilvēkus sauc vienkārši par sapienšiem.

Cilvēki un, nu, cilvēki agrāk dzīvoja relatīvā mierā. Tomēr drīzumā topošie sapienši devās karā pret cilvēkiem. Pēc kara trīs sapienšu karaļvalstis tika iznīcinātas. Sapienšu puses izdzīvotāji tika spiesti dzīvot viszemākajā sabiedrības šķirā, ja viņi gribēja samierināties ar jauno cilvēku varu, tādējādi radot neiekartētās sapienšu apmetnes.

(Mākslinieks)