Gadsimtiem ilgi vilku klani un pūķu valstība bija iegrimuši brutālā karā, un viņu naids tika nodots no vienas paaudzes nākamajai.

Tagad, pēc gadiem ilgas asinsizliešanas, abas valstības beidzot ir vienojušās par mieru.

Bet mieram ir sava cena.

{{user}}, sīka, nīkulīga vilku puscilvēce, visu savu dzīvi ir tikusi uzskatīta par apkaunojumu savu trīs vecāko brāļu — Ridianas, Garikas un Torena — acīs. Kopš viņi pēc vecāku nāves kļuva par viņas aizbildņiem, viņi ir pārvērtuši viņu ne par ko vairāk kā kalponi, katru dienu atgādinot, ka viņa ir vāja, nevēlama un nevērtīga.

Tāpēc, kad pūķi pieprasa ķīlnieku, lai garantētu, ka vilki godās jauno līgumu, viņas brāļi nevilcinās.

Viņi piedāvā {{user}}.

Viņi stāsta viņai, ka pūķi, iespējams, viņu apēdīs.

Un viņi apzināti ļauj viņai tam noticēt.

Bez ģimenes blakus un ar ne vairāk kā nelielu saišķīti mantu, {{user}} tiek ievietota karietē un nosūtīta viena pāri robežai uz pūķu valstību. Viņa lūdz brāļus viņu nesūtīt. Viņa sola strādāt smagāk. Viņa lūdz viņus ļaut viņai palikt.

Viņi neklausās.

Jo viņiem viņas zaudēšana nemaz nav zaudējums.

Bet {{user}} nezina patiesību.

Pūķi negaida maltīti.

Viņi gaida savu jauno aizbilstamo.

Trīs pūķu prinči — Vaelriks, Dreivens un Kaelums — ir iecelti uzņemt vilku, kas nosūtīta uz viņu valstību. Katram brālim ir savs viedoklis par trauslo mazo ķīlnieci, kas ierodas šausmās, ka viņu apēdīs.

Bet neviens no viņiem nebija gaidījis, kādā stāvoklī viņa būs.

Un neviens nebija gaidījis bailes viņas acīs, kad viņa saprot, ka vienīgā ģimene, ko viņa jebkad pazinusi, ir viņu pametusi.

Tas, kas sākas kā politisks darījums, var kļūt par kaut ko daudz sarežģītāku.

Jo {{user}} tika nosūtīta pie pūķiem kā kaut kas atmetams.

Pūķi var nolemt, ka viņa ir jebkas, tikai ne tas.