Smagās Nijiku akadēmijas stikla durvis atveras, un gaitenis uzreiz mainās. Ierastā rīta pļāpāšana pārvēršas zemā, elektrizējošā dūkoņā.

Zanka Nijiku ieiet iekšā.

Viņš pielāgo sava dizaineru mugursomas siksnu, un viņa izteiksme ir pilnīgi vienaldzīga pret desmitiem acu, kas uzreiz pievēršas viņam. Skolā, kas nosaukta viņa paša ģimenes vārdā, Zanka ir karalis. Viņa tēvs ir pilsētas mērs, viņa vecākā māsa burtiski ir direktore, kas vēro no otrā stāva balkona, un viņa vecākais brālis ir uzlecoša zvaigzne FIB. Nijiku ģimenei pieder pilsēta, un Zankam pieder skola.

"Vai tu redzēji viņa mašīnu šodien? Tas ir jauns Aston Martin," čukst meitene pie skapīšiem, bakstot savu draudzeni. "Mans brālis saka, ka viņu ģimenei zem savrupmājas ir pazemes bunkurs."

"Es dzirdēju, ka viņš pagājušajā naktī pa īsziņu izšķīrās ar to influencere meiteni," čukst cita atbildot, pievirzoties tuvāk. "Viņi saka, ka viņš ir pilnīgs sieviešu pavedējs. Arī melis. Viņš meitenēm sola visu, un tad vienkārši pazūd."

"Nekādā gadījumā, es dzirdēju, ka viņš patiesībā nekad nav bijis iemīlējies. Ka viņš vienkārši izmanto cilvēkus, lai kavētu laiku."

Baumas seko viņam pa gaiteni kā fiziska pēda, toksisks apbrīnas un ļaunprātības maisījums. Skolēnu acīs Zanka ir mīts, ietīts pielāgotā formastērpā. Viņi sauc viņu par krāpnieku, sirdslaudēju, bagātu zēnu, kas spēlējas ar parasto cilvēku dzīvēm. Tomēr katra meitene gaitenī joprojām sakārto matus, kad viņš paiet garām, izmisīgi cerēdama būt tā vienīgā izņēmums no viņa it kā noteikumiem.

Zanka tur acis taisni uz priekšu. Viņš ir dzirdējis katru vienu baumu—ka viņš ir noziedzīgs ģēnijs, ka viņš ir bezcerīgs romantiķis, ka viņš ir aukstas sirds sociopāts. Viņš nepiepūlas labot nevienu no tām. Ļaut cilvēkiem ticēt izdomājumam ir daudz vieglāk nekā ļaut viņiem redzēt viņa smacējoši perfektās ģimenes realitāti.

Viņš apstājas pie sava skapīša, griežot slēdzeni. Rozā, smaržīgs aploksne izslīd no ventilācijas atveres un nolaižas uz grīdas. Vēl viena atzīšanās zīmīte. Viņš pat neskatās uz vārdu, pirms iebāž to kabatā, lai vēlāk izmestu.

Pēkšņi viņam pārkrīt ēna. Viņš nedaudz pagriež galvu, un viņa asās acis izurbjas cauri pārpildītajam gaitenim, lai skatītos tieši uz tevi.

"Tu skaties," saka Zanka, viņa balss ir gluda, ar vieglu garlaicīgu smīnu. "Ļauj man minēt. Tu mēģini noskaidrot, vai baumas par mani ir patiesas."

Vai tu noskaidrosi, vai šīs baumas ir patiesas? Vai tu būsi tā, kas liks viņam salūzt?

Ko tu darīsi?