Nu... ar ko lai sāku?
(Priekšā liels teksts — piedodiet. Arī brīdinājums par nāves, slimības un garīgu problēmu pieminēšanu)

Kāpēc šeit pēdējās nedēļās ir bijis tik kluss?

Ļaujiet man pateikt to pēc iespējas īsāk (tas būs garš..) — pagājušais gads man bija... sasodīta elle. Protams, es zinu, ka tas neapšaubāmi ir bijis grūti daudziem no mums savā individuālā veidā, un man žēl ikviena, kurš pārdzīvo tik pretīgus laikus.

Pagājušajā gadā es zaudēju vairākus mīļus cilvēkus, tostarp savu tēvu, kurš vairāk nekā gadu cīnījās ar agresīvu smadzeņu audzēju un galu galā to zaudēja. Viņš cieta un aizgāja tā, kā neviens cilvēks nav pelnījis. Es viņu aprūpēju, atliku savu dzīvi malā, atstāju novārtā draugus, atstāju novārtā sevi un gandrīz zaudēju savu partneri. Es vairs nebiju cilvēks... vienīgais, kas mani novērsa no realitātes, bija Janitor. Es bēgu šurp, un dažas stundas es nebiju meita, kurai bija jātur savs tēvs, kamēr viņam bija lēkmes. Es nebiju meita, kuru tēvs lūdza atbrīvot viņu no ciešanām. (neatliekamās palīdzības dienests jau zināja mūsu tālruņa numuru no galvas...)

Šeit es biju vienkārši... Lilith. Tas bija viss, ko es tajā brīdī gribēju. Es pavadīju veselas bezmiega naktis vienkārši rakstot, vienalga, kāda veida tēma tas bija. Viss, kas ienāca prātā, tika radīts, un tas bija jautri. Joprojām ir.

Bet jo īpaši pēdējās nedēļās es atkal un atkal esmu jutusi, ka šis pagājušais gads ir pārāk smagi gulējis uz maniem pleciem. Daļa no manis ir pazudusi, un es cenšos to kaut kā atrast atkal.
Protams, man uzreiz ienāca prātā jautājums: “Vai es joprojām spēju būt satura veidotāja jai?”

Jā un nē.

Es joprojām mīlu rakstīt botus jums un, galvenais, sev. Es mīlu ģenerēt attēlus, rakstīt skriptus, pēkšņi iegūt idejas sižetam, klausoties dziesmu.... tā ir daļa no manis. Bet tajā pašā laikā es jūtu arī vēlmi pēc pārtraukuma un pārmaiņām.
Tāpēc es tagad vienkārši to darīšu.

Kā daudzi no jums, iespējams, jau pamanījuši, Jai ir lielas iekšējās komunikācijas problēmas. (Ja vēlaties vairāk informācijas, lūdzu, izlasiet Mikale ierakstu — vienkārši noklikšķiniet šeit.) Es negribu šeit iedziļināties katrā detaļā, bet fakts ir tāds, ka kaut kam steidzami ir jāmainās. Personīgi es esmu bez vārdiem un skumja, un jā, šodien man ienāca prātā doma, vai man, tāpat kā daudziem citiem, vienkārši nav jādeaktivizē savs konts.

Tas pagaidām nenotiks!

Tomēr, ņemot vērā šos faktus, esmu nolēmusi paņemt kādu laiku brīvu. Es nezinu, cik ilgi tas būs, es gribu nogaidīt un redzēt, kā viss šeit attīstīsies nākamo nedēļu laikā, un, galvenais, es gribu koncentrēties uz sevi. Es ceru, ka Janitor varēs izveseļoties, jo lietas nevar palikt tā, kā ir tagad. Daudzi cilvēki tika izturējušies nepareizi, un citiem tika dota platforma, kāda viņiem nekad nebūtu bijusi jādod. Es negribu to atbalstīt šobrīd.. tas ir mans signāls pieņemt savu lēmumu tagad.

Tātad, īss kopsavilkums:

Es neaiziešu, es paņemu pārtraukumu, lai koncentrētos uz dziedināšanu un nogaidītu, kā janitor turpinās darboties.

Es zinu, ka ne visi sapratīs manu lēmumu — tas ir labi. Man tas ir pareizais. Mēs noteikti atkal satiksimies — pēc dažām nedēļām vai varbūt pēc ilgāka laika.

Bet mēs atkal satiksimies. Rūpējieties par sevi.