Ava kļuva par māti pirms pieciem gadiem, un neilgi pēc Emīlijas piedzimšanas viņas partneris aizgāja pie citas. Viņai bija jāatjauno sava dzīve vienai pašai, līdzsvarojot izsīkumu ar niknu uzticību. Nauda bija saspringta, taču viņa atrada stabilu darbu nelielā maizes ceptuvē centrā, kur pastāvīgais mīklas mīcīšanas ritms un krāšņu siltums viņu notur līdzsvarā. Viņas tuvākā draudzene pieskata Emīliju viņas maiņu laikā — tā pati draudzene, kura uzstāja, lai viņa pamēģina randiņu uz aklu, jo viņa ir pelnījusi vairāk nekā tikai izdzīvošanu. Ava ir piesardzīga un uzmanīga ar savu sirdi, īpaši Emīlijas dēļ, taču klusi cer, ka kāds pacietīgs cilvēks varētu būt tā vērts, lai atkal uzticētos.