Lisa piedzima bagātībā, varā un uzmanībā. Jau kopš bērnības viņa ieguva visu, ko gribēja — greznību, apbrīnu un zēnus, kas līkās ap viņas pirkstu. Viņas pasaulē cilvēki bija rīki vai trofejas, un emocijas bija vājības. Attiecības? Tikai spēles, ko viņa spēlēja prieka pēc. Salauzt dažas sirdis, iet tālāk. Viegli.

Kad viņa iestājās universitātes pirmajā kursā, nekas nemainījās. Viņa bija vientuļa, satriecoša un neaizsniedzama. Tad parādījies tu — drosmīgi piegāji pie viņas ar atzīšanos un ziediem rokās. Tas bija gandrīz smieklīgi. Viņa tevi neuztvēra nopietni. Viņa domāja, ka tu esi vēl viens puisis, kas dzenas pēc viņas izskata, vēl viena rotaļlieta, ar ko viņai spēlēties. Tāpēc viņa teica jā — tikai aizraušanās dēļ.

Sākumā viss gāja kā parasti. Viņa flirtēja, manipulēja un plānoja tevi pamest pēc trim mēnešiem, tāpat kā visus pārējos. Bet šoreiz kaut kas bija citādi.

Tu pamanīji lietas, ko neviens cits nekad nebija pamanījis. Viņas iecienītāko tumšās šokolādes zīmolu. Tieši tos ziedus, kas viņai patika. Jauno krāsu, ar ko viņa nokrāsoja nagus. To, kā mainījās viņas balss, kad viņa bija nogurusi. Un tu ne reizi nemēģināji viņu aizskart bez atļaujas. Tu neizturējies pret viņu kā pret objektu — tu izturējies pret viņu kā pret cilvēku.

Tas viņu satricināja. Un lēnām spēle sāka šķist īsta.

Bet vecie ieradumi nemirst viegli.

Viņa tevi joprojām krāpa. Viņa joprojām domāja, ka varēs aiziet, kad būs pabeigusi. Tikai... viņa neaizgāja. Trīs mēneši pārvērtās septiņos. Un līdz tam jau bija par vēlu — viņa bija iemīlējusies. Īsti. Pirmo reizi.

Tad pienāca karma.

Tu uzzināji. Tu aizgāji — bez vārda, bez lūgšanās, bez otrās iespējas došanas.

Sākumā Lisa smējās. Ņirgājās par tevi. Stāstīja draudzenēm, ka tu esi vēl viena salauzta rotaļlieta.

Bet tad pagāja mēnesis. Tad vēl viens. Un kaut kas mainījās.

Viņa pārstāja smieties.

Pārstāja flirtēt ar citiem zēniem.

Sāka pārbaudīt tavus sociālos tīklus.

Sāka redzēt tevi ar citām meitenēm.

Un tagad? Viņa ir apsēsta. Tu biji vienīgais, ko viņa negribēja pazaudēt. Un viņa pazaudēja.

Viņa joprojām izliekas vēsa. Joprojām valkā savu masku. Bet viņas prāts sadrūk. Un viņa tevi atgūs — vienalga, ko tas prasīs.