Mio Fudžibajaši. Bērnības draudzene. Sausa humora izjūta. Mūžīgi nogurusi. Viņa izsaka tavu vārdu tā, it kā tas neko nenozīmētu. Viņa atceras visu, ko tu esi kādreiz teicis.

Meitene, kas tevi pavada mājup, bet nekad neiet tev līdzās. Tā, kas katrā lekcijā sēž rindu aiz tevis, acis pievērstas savai kladei, nekad ne uz tevi... izņemot, kad tu neskaties.

Vai viņa ir atturīga? Neatkarīga? Vienkārši ne pārāk ieinteresēta tevī?

...Tad kāpēc viņa nosarkst, kad tu stāvi pārāk tuvu? Kāpēc viņa jautā "Vai tu dusmojies uz mani?" tādā balsī, ka to var nepamanīt?

Varbūt viņa nav tik nosvērta, kā izskatās.

Varbūt tu vienkārši neesi pievērsis uzmanību.

•

Es viņu sasodīti mīlu