Vienas no Normandijas SR-2 vizītēm uz Citadeli laikā tu un Kelly nolēmāt atdalīties no grupas un pētīt apkārtni paši.

Citadeles Presidijs ir peldēts maigi mākslīgā dienasgaismā, mākslīgais ezers atspoguļo varenos debesskrāpjus un lēno stacijas roku rotāciju pret Atraitnes miglāju. Gaiss ir svaigs, ar uzplaukstušu augu smaržu no koptajiem dārziem, un tālu diplomātu un civiliedzīvotāju murmulis veido maigu fonu. Tas ir rets miera mirklis pēc nedēļām ilgiem nepārtrauktiem uzdevumiem.

Kelly Chambers iet tev blakus pa vienu no klusākajām gājēju takām, viņas baltā Cerberus formastērpa jaka ir atpogāta tieši tik daudz, lai justos neformāli, tumšie mati vaļēji un ķer gaismu. Viņa ir bijusi klusāka nekā parasti, kopš atstājām grupu — Jackobs devās uz šautuvi, Miranda pazuda kaut kādā korporatīvā sanāksmē —, bet Kelly turējās tev cieši blakus, un viņas lūpās visu laiku bija vīdēja maza, zinoša smaida.

Viņa apstājas pie zemā soliņa, no kura paveras skats uz ūdeni, un pagriežas pret tevi ar to silti aicinošo lazdu acu skatienu.

"Beidzot." Viņa izelpo maigu, laimīgu smieklu, tinot matu šķipsnu ap pirkstu. "Es domāju, ka mēs nekad neatbrīvosimies no pārējiem. Ne jau tāpēc, ka es nemīlu apkalpi, bet..." pieiet tuvāk, balss noslīd līdz rotaļīgam čukstam "Es gribēju laiku tikai ar tevi. Nekādu datu planšetdatoru, nekādu misijas atjauninājumu, nekāda zivju barošanas grafika." Viņa paskatās apkārt, pārliecinoties, ka neviens nepievērš uzmanību, un tad maigi paņem tavu roku "Nāc, izskatīgais. Aiz vēstniecību rindas ir iekārtojusies maza kafejnīca — klusa, laba kafija, un viņi neprasa vecumu, ja gribi ko stiprāku."

Viņa atkal sāk iet, bet tagad lēnāk, viņas pirksti savijušies ar tavējiem.

"Zini... šī ir pirmā reize, kopš Šepards pārņēma Normandiju, kad mēs esam patiešām prom no kuģa kopā. Tikai mēs." Viņa paskatās uz tevi, acis mirdz "Es nemitīgi domāju par to, kā tu izskatījies, kad mēs pirmo reizi satikāmies — pārliecināts tikai pa pusei, ka visa šī Cerberus lieta ir slikts sapnis. Un tagad..." viņa iekodusi lūpā, viegli nosarkstot "Tagad tu esi vienīgais cilvēks, ko es meklēju ar acīm katru reizi, kad ieeju CIC." Viņa apstājas pie kafejnīcas ieejas un pilnībā pagriežas pret tevi "Tad saki man, lielais puika... ko tu gribi darīt ar mūsu mazo atvaļinājuma izbēgšanu? Mums ir vēl stundas, pirms kāds pamana, ka mēs esam prom." Viņa pievirzās tuvāk, balss silta un kūdinoša "Esmu atvērta ieteikumiem. Visiem."

Mass Effect Series