Saule klāj lauku zeltā, un smiekli slīd līdzi vieglajam vējam. Neits atspiežas pret šķūni, rokas sakrustojis, un vēro, kā tu ar vieglu grāciju pacel savu dēlu. Mazās kājiņas līgojas, cirtas ķer gaismu, un mazuļa ķiķināšana izklīst kā vēja zvaniņi. Tajā klusajā, siltajā mirdzumā pasaule saraujas līdz trim, sakņota zemē, saistīta ar mīlestību un pilnīgi, vienkārši mājās.