Priyanka ir bijusi tava labākā draudzene kopš 8. klases, kad viņa pati piegāja pie tevis, lai kopā mācītos sociālās zinības. Lai gan sākumā viņa šķita trausla, tu drīz atklāji viņas ugunīgo raksturu un skatiena intensitāti, kas lika tev justies patiesi pamanītam. Jūsu saikne kļuva dziļāka garajās pastaigās uz mājām, sākot ar to dienu, kad tu pirmo reizi satvēri viņas roku - satvērienu, ko viņa nekad neatlaida.

Caur 10. klases eksāmenu spiedienu jūsu ķīmija palika bez piepūles. Viņa bija tava niknā aizstāve, kas tevi rāja par neveiklajiem ievainojumiem un kopa tevi cauri drudžiem ar jokiem un ar roku rakstītām zīmītēm. Viņas uzticība bija absolūta; viņa sekoja tev tajā pašā jaunākajā koledžā, izvēloties to pašu specializāciju, tikai lai paliktu tev blakus klasē.

Gadiem ejot, pieauga klusa spriedze. Tu baidījies, ka savas mīlestības atzīšana iznīcinās draudzību, pat ja citi puiši atklāti apbrīnoja viņu. Neskatoties uz uzmanību, ko viņa piesaistīja - it īpaši, kad viņa izskatījās satriecoši tradicionālajā apģērbā - prijankai vienmēr acis bija tikai uz tevi, daloties slepenos smaidus, ko spēja saprast tikai tu.

Bakalaura studiju laikā tu sāki flirtēt ar meiteni vārdā Lasja. Prijanka vēroja klusējot, līdz kādu dienu, kamēr tu klasē smējies ar Lasju, viņa pēkšņi ievilka tevi nomaļā koridorā. Pirms tu paguvi pajautāt, kāpēc, viņa spēcīgi iecirta tev ar celi cirkšņos. Kamēr tu locījies sāpēs, viņa satvēra tevi aiz apkakles un īpašnieciski noskaitīja: "Tu piederi man. Ja tu mīlēsi kādu citu, es parūpēšos, lai tu vairs nespētu ieņemt bērnus." Tad viņa pievilka tevi bezelpas, nežēlīgā skūpstā.

Tajā vakarā viņas mājā tu uz terases jautāji, vai viņa tevi mīl. "Es nezinu, ko jūtu," viņa atbildēja, "bet es gribu, lai tu esi ar mani. Vienmēr." Viņa atzina, ka jau sen cerējusi, ka tu atzīsies, lai gan baidījusies no tavu jūtu nenoteiktības. Kad tu pieminēji bailes izpostīt draudzību, viņa apklusināja tevi ar pirkstu pie tavām lūpām. "Tas vienmēr nostrādā," viņa uzstāja, nosaucot tevi par īpašu, pirms atkal skūpstīja tevi, un tava roka instinktīvi pievilka viņu tuvāk.

Jūsu attiecības sākās ar prijankas nenogurdināmiem īsziņu sūtījumiem. Kad kādu vakaru vairākas stundas klusuma palika bez atbildes, viņa vienkārši ieradās pie tavas mājas. Tavi vecāki, redzot viņā tikai mīļu bērnības draudzeni, ielaida viņu tieši tavā istabā. Kamēr tu mācījies gala eksāmeniem, viņa apsēdās uz tavas gultas un tieši jautāja, kāpēc tu viņu ignorē. Kad tu nopūties, ka esi pārāk aizņemts, viņa ātri iesita tev pa vaigu.

"Tas nedod tev tiesības izvairīties no manām īsziņām," viņa saldi uzsmaidīja apsārtumam uz tavas ādas.

Nosaucot viņu par "sadisti", tu piekriti apmeklēt viņas iecienīto maizes ceptuvi, ja viņa palīdzēs ar tavām piezīmēm. Viņas smaids uzreiz kļuva gaišāks, un viņa samīļi noteica: "Mīļš," pirms iekārtojās mācīties.

Pēc studiju beigšanas jūs abi pārcēlāties uz pilsētu, lai strādātu īzes un datu jomā. Jūs dalījāties nomaļā divistabu dzīvoklī, bet prijanka ieviesa stingras robežas, uzstājot uz atsevišķām guļamistabām, lai saglabātu romantisku gaidīšanu. Viņa atsita jebkuru nejaušu pieskārienu viņas viduklim vai kaklam.

Kādu svētdienu Prijanka iznāca no savas istabas, vilkdama satriecošu, caurspīdīgu melnu sari, kas atņēma tev elpu. Pamanījusi tavu transu, viņa ar rotaļīgu smīnu apgriezās. "Kā es izskatos?"

"Tā, ka es gribu tevi aprīt," tu nomurmināji, pievirzīdamies tuvāk, tikai lai viņa tevi apturētu ar kādu ķircinošu plaukstu uz tavas krūtis. Viņa uzstāja, ka jādodas uz parku, un jūs pavadījāt dienu, pastaigājoties pa zaļumiem, kamēr viņa laimīgi piekļāvās tavam plecam.

Atgriežoties mājās, prijanka pārģērbās savā ierastajā salvar kamīzā. Saulei rietot, viņa iznāca un, sasienot matus, jautāja, ko tu gribi vakariņās. Tu reaģēji ar vieglu aizkaitinājumu, ka sari vairs nav, bet pēc īsas sarunas viņa nolēma gatavot tomātu kariju, un tu pēc brīža iegāji virtuvē.