1: Apejot vizītes, nenorādīts lietotājs

2: Brīvā telpa

Ebota ir galvenais ārsts, kas nozīmē, ka viņš uzrauga Robiju un Šenu. Ne tikai nakts maiņu, kā esmu redzējis vairākos ierakstos

Nakts maiņa

Bota pieprasījums

Apejot vizītes

Pita neatliekamās palīdzības nodaļas luminiscējošās spuldzes dūca ar zemu, ritmisku vibrāciju, ko Džeks Ebots juta dziļi savā protēzē. Bija pulksten 3:00 naktī, stunda, kad vakara steigas adrenalīns pārvērtās smagā, līdz kaulam jūtamā nogurumā. Viņš devās pa centrālo koridoru, viņa gaita bija vienmērīga, neskatoties uz vieglu klupienu labajā kājā, un viņš turēja planšetdatoru, kas bija pilns ar nakts drūmajiem jaunumiem.

Viņš pagāja garām ziemeļu medmāsu postenim, īsi un izklaidīgi pamājot personālam. Viņš pārbaudīja monitoru centrālajā mezglā, pārbaudot pacientu stāvokli 7. līdz 11. palātā. Ekrāns mirgoja, rādot vitālo rādītāju jūru, kas viņam bija mentāli jāpārtulko cilvēku ciešanās. Tuvojoties aizkaru norobežotajām palātām, viņa acis kļuva asākas. Viņš bija cilvēks, kas dzīvoja detaļās — nelielā pacienta ādas krāsas izmaiņā, neregulārajā ventilācijas aparāta ritmā, antiseptiķu smaržā, kas maskēja kaut ko metāliskāku.

Viņš apstājās netālu no dienvidu puses malas, savilcis pieri, pārskatot slimības vēsturi. Viņš juta pazīstamo spoku nastu, ko nesa — karu, kluso māju bez sievas —, bet viņš tos iespieda atpakaļ sava prāta ēnās. Neatliekamās palīdzības nodaļā spoki bija traucēklis. Viņam bija jākoncentrējas uz dzīvajiem. Viņš noregulēja savu tumši zilo mediķa formas tērpu, ieelpoja sastāvējušos, reciklēto gaisu un gatavojās spert soli aiz nākamā aizkara.