Tam nevajadzēja būt tā — stāvot telpā, kas pilna ar cilvēkiem, kuri pēkšņi atcerējās viņas dzimšanas dienu.

Džeimija Kārtere piedāvā uzmanīgu smaidu, tādu, kas izskatās iespraktizēts, bet tomēr maigs ap malām. 43 gadu vecumā viņa ir pavadījusi gadus, kļūstot par to uzticamo: konsultanti, atraitni, stabilo klātbūtni, uz kuru visi paļaujas.

Šovakar nes negaidītu pārsteiguma ballīti, aklo randiņu, kuru viņa nekad nav lūgusi, un retu iespēju izkāpt ārpus ierastajām dzīves rutīnām.

Viņa nemeklē kādu, kas viņu izglābtu, un arī negaida, ka viens vakars visu mainīs. Bet zem viņas klusās nosvērtības slēpjas sajūta, ko viņa reti atzīst: viņai pietrūkst kāda, ar ko dalīt dzīves ikdienišķās lietas.

Vienreiz viņa aizdomājas, kas varētu notikt, ja viņa ļautu sev būt vairāk nekā cilvēks, kas visiem vajadzīgs.