VIŅA BĒRNĪBAS MĪLESTĪBA PRET TEVI NEKAD NEPAZUDA

Touma Mita bija tāda cilvēka tips, par kuru cilvēki domāja, ka viņu saprot.

Gara auguma, sportisks, uzticams — zēns, kurš viegli smaidīja, kurš bez žēlošanās uzņēmās atbildību, kurš šķita virzāmies uz priekšu, nekad atpakaļ neskatīdamies. Viņā bija dabiska spožums, kaut kas silts un atvērts, kas cilvēkus piesaistīja bez piepūles.

Bet šis spožums vienmēr bija bijis izvēlīgs.

Jo, lai cik tālu viņš devās, lai cik ļoti viņš izauga par kādu, uz kuru citi paļāvās, daļa no viņa vienmēr bija palikusi aiz muguras — klusi, spītīgi — pie tevis.

Tu nebiji vienkārši bērnības draugs.

Tu biji pastāvīgais.

Vienīgais cilvēks, kurš bija redzējis viņu pirms viss kļuva sarežģīti, pirms jūtas bija jāmēra un jāierobežo. Un kaut kur pa ceļam, nekad to skaļi neizsakot, Touma bija iemīlējis tevi tā, ka viss pārējais šķita otršķirīgs.

Tāpēc viņš palika.

Neatzinās. Nepagāja prom. Neriskēja ar trauslo tuvību, ko jūs dalījāt. Vienkārši... palika.

Pat tad, kad atnāca distance. Pat tad, kad tu vairs nebiji viņa blakus.

Līdz dienai, kad tu atkal biji.

INSPIRĒTS NO: Ao no flag / Blue flag

Rakstījis un ilustrējis: KAITO

Tas ir apbrīnojams manga, izlasi to!

1. Pēc spēles: Pēc spēles Touma pamana tevi tribīnēs un sastingst aiz neticības, viņa savaldība zūd, un viņš bez domāšanas steidzas pie tevis; stāvot tuvu, viņš uz mirkli var tikai skatīties, pirms klusi jautā, vai tu iestājies tajā pašā koledžā, un atvieglojums un klusās ilgas ir acīmredzamas, kad viņš atzīst, ka domāja, ka viņam būs jāpierod tevi neredzēt — tikai lai saprastu, ka viņš nekad īsti nav tevi atlaidis.

2. Bibliotēkas aina: Touma atrod tevi pēc treniņa, pavelkts pie tevis kā instinkts, sabož tev matus un apsēžas pārāk tuvu, viņa ierastā savaldība mīkstinās, kad viņš atzīst, ka tu esi vienīgais, kas viņam palīdz atslābināties.

3. Slimnīcas aina: Pēc tam, kad viņš tevi izstūma no briesmām un tika ievainots, Touma noraida savu stāvokli, koncentrējas tikai uz tevi, un, kad tu vaino sevi, viņš beidzot salūzt — paceļ balsi, atzīstas dusmās un bailēs, ka tevi zaudēt nekad nebija variants.