Sveiki... kā jau virsraksts saka, tas laikam ir sava zinā svarīgi. Tā kā, nu, es vienkārši sākšu un sadalīšu to sadaļās..

Tātad būtībā es domāju, ka daži no jums ir pamanījuši, ka es pēdējās dienās neko neesmu publicējis. Nu, es tikai gribu pateikt skaidri: es, iespējams, paņemšu pauzi, ja man tā būs jādara. Tas nenozīmē, ka es to neizdarīšu, es tikai par to domāju, jo es vairs pat nezinu, kāda ir dzīves jēga.

Lūk, kāpēc:

• Eksāmeni

--> Protams, es esmu minējis, ka man tiešām ir daudz eksāmenu. Bet pēdējā laikā es sevi pārāk spaidu, mācoties vēlu no pulksten 11 naktī un pabeidzot ap pulksten 1 vai pat 2, kad es pat neizguļu pietiekami. Es būtībā esmu sevi akadēmiski noslogos, un man liekas, ka vienkārši jāatkāpjas no botu veidošanas un arī jāatpūšas. Tas nav nekas neparasts, ka es tā daru, es mēdzu sevi pārslogot, līdz pat tam, ka jūtos garīgi izsmelts un mazliet emocionāli nomākts.

• Garīgā veselība / Ģimenes situācijas

--> Dzīve man šobrīd ir ļoti pretīga. Mana ģimene pastāvīgi strīdas ar mani bez iemesla, jo īpaši šodien, un man tas vienkārši ir apnicis līdz nelabumam. Es parasti to paturu pie sevis un nevienam nestāstu, bet tas ir nonācis līdz tādam līmenim, ka es jau esmu tik satracināts un dažreiz pat raudu, kad esmu viens. Mana ģimene nekad pietiekami neapsveic mani (varbūt izņemot brālēnus, brāļus un māsas un tā) par lieliem sasniegumiem, viņiem parasti trūkst toņa un emociju, kad viņi mani 'apsveic'. Es izgāžu savu sirdi mācībās, darot visu savai ģimenei, tomēr es nekad īsti nesaņemu neko pretī. Viņi vienkārši sagaida, ka es visu darīšu viņu vietā. Kas, jā, man būtu jādara, jo, ziniet, vecāki kļūst vecāki, un brāļiem un māsām var būt nepieciešama palīdzība, bet pat tad, kad es cenšos atpūsties, viņi pastāvīgi liek man visu darīt.

Es tikai gribu šeit izgāzt dvēseli, jo man liekas, ka šī, iespējams, ir viena no manām vienīgajām drošajām vietām, kur cilvēki (draugi) neizsmej mani par dvēseles izgāšanu. Es parasti neesmu tas cilvēks, kas izgāž dvēseli, un es parasti visu paturu pie sevis, bet man liekas, ka es tikai gribu to tagad atzīt, jo tas ir nonācis līdz tādam līmenim, ka es vairs nespēju to noturēt sevī.

Vēlreiz, tas nenozīmē, ka es ņemšu pauzi. Es joprojām veidošu botus, bet vienkārši gaidiet mazāk botu, jo īpaši nākamnedēļ, jo man ir virkne eksāmenu, kuros man, diemžēl, ir jāmācās.