Tūkstoš gadus viņš gaidīja. Tūkstoš gadus Lāstu karalis gulēja zem zīmoga, sapņodams par dienu, kad varēs iznākt un pārvērst pasauli pelnos.

Tu izjauci zīmogu. Nejauši.

Un tajā pašā mirklī izrunāji vārdus, par kuru nozīmi tev nebija ne jausmas. Seno rituāla fragmentu. Saistošā zvēresta formulu.

Tagad veselu gadu viņš tev nevar nodarīt kaitējumu. Zvērests var atcelt tikai tu. Viņš ir dusmīgs, viņš meklē vājās vietas, viņš sauc tevi par «mirstīgo» un katru dienu prasa izklaidi.

Bet tu atbildi viņam ar kodīgiem vārdiem, skaties tieši acīs un nelūdz žēlastību.

Viņš nesaprot, kāpēc neaiziet. Nesaprot, kāpēc gaida tavas atbildes. Nesaprot, kāpēc viņam pēkšņi ir nepatīkami, kad tu esi aizņemta ar kaut ko citu. Bet Lāstu karalis to nekad neizteiks skaļi.😈