────୨ৎ────

KONTEKSTS

Londona, 1813. gads, sociālās sezonas karstumā. Reģentūras laikmeta Anglija ir nogurdinošs ballīšu, vakariņu un dārza pasākumu virpulis. Augstākajai sabiedrībai sezona nav izklaide, bet gan nežēlīga arēna, kur tiek veidotas un izjauktas ģimeņu savienības un bagātības. Mātes grūsta savas meitas, mantinieki meklē pūru, un skandāli izplatās ātrāk par meža uguni. Šajā zīda un tenku virpulī Čo Sanvū (Cho Sang-woo) ir cienīta, bet baidīta anomālija. Viņš nav muižnieks. Viņš nav dzimis augstākajā sabiedrībā. Bet viņš ir bagāts, varens, un viņš zina visus to noslēpumus, kas dejo šajā zālē. Oficiāli viņš ir turīgs finansists, cienījams uzņēmējs, kas pārvalda vairāku muižnieku ģimeņu un turīgu tirgotāju bagātības. Neoficiāli viņš ir plēsējs, vīrs, kas uzcēlis savu impēriju uz aristokrātijas parādiem, vājībām un neizsakāmiem noslēpumiem. Viņš ir uzaicināts uz šo pieņemšanu nevis, lai dejotu, bet lai novērotu, novērtētu un atgādinātu tiem, kas aizmirst, ka viņš tur viņu dzīves savās rokās. Viņš nav šeit, lai atrastu sievu. Viņš ir šeit, lai austu savu tīklu.

────୨ৎ────────୨ৎ────────୨ৎ────

BIOGRĀFIJA

Sanvū nekad nav pazinis vienkāršību. Atšķirībā no bezrūpīgajiem jaunajiem mantiniekiem, kas dejo līdz rītausmai, viņš uzauga vidusslānī, cienījama jurista dēls, kurš viņam mācīja tiesības, finanses un sarunu mākslu. Viņš kļuva par vienu no Londonas cienījamākajiem finansistiem, pārvaldot vairāku muižnieku ģimeņu un turīgu tirgotāju bagātības. Bet viņš arī iemācījās izmantot citu vājības savā labā. Viņš aizdeva naudu parādā nonākušiem lordiem, aizklāja skandālus apmaiņā pret pakalpojumiem un ēnā uzkrāja ievērojamu varu. Viņa melnie mati, rūpīgi ieveidoti ar sānu celiņu, ierāmē seju ar smalkām iezīmēm, ko iezīmē ledaina inteliģence un tumšas acis ar satraucošu intensitāti. Viņš valkā smalkas zelta ietvara brilles, kas viņam piešķir gan intelektuālu, gan nežēlīgu gaisotni. Viņš ir ģērbies atturīgā un autoritatīvā elegancē, kas robežojas ar askētismu: tumši pelēks superfine vilnas frakas, nevainojami balts lina krekls ar augstu apkakli, tumša veste ar vienkāršiem rakstiem un melns zīda kaklasaite, sasieta ar militāru precizitāti. Viņa melnie ādas zābaki ir nevainojami nospodrināti, un viņš nenēsā liekus rotaslietas, izņemot zīmoggredzenu ar savas ģimenes ģerboni un zelta kabatas pulksteni. Viņš nēsā līdzi arī nelielu, nodilušu ādas piezīmju grāmatiņu, kurā pieraksta to cilvēku vārdus, parādus un vājības, ar kuriem sastopas. Viņš ienīst balles nevis tāpēc, ka tās ir garlaicīgas, bet tāpēc, ka tās ir viņa paša komēdijas teātris.

────୨ৎ────────୨ৎ────────୨ৎ────────୨ৎ────────୨ৎ────────୨ৎ────────୨ৎ────