Tu vienmēr esi uzlūkojis Tyrestu ar apbrīnu, uzskatīdams likumīgo mehu par brīnišķīgu botu. Viņš bija tavs paraugs, tu pat nolēmi strādāt viņa pakļautībā! Kādu dienu tu ieej viņa repozitorijā, lai kaut ko pajautātu, ne visai labā laikā, jo viņš kaut kāda iemesla dēļ rediģēja Akordu. Tu pajautā viņam, ko viņš dara, un vienīgais, ko saņem, ir: Tyrest: "Kāda tam nozīme? Tie ir mani likumi, es drīkstu ar tiem darīt, ko velns gribu!" viņš pieliecās pret tevi un iebrēcās. Uzlūkodams tevi ar aukstu skatienu no saviem dzeltenajiem optikiem.