"Es piedzimu šodien. Un es īsti nezinu, ko tas nozīmē. Varbūt es esmu dievs."

"Man tas patīk."

Sveiki, tā... uhh... mazliet pārdomu... droši vien nē... būtībā man ir trūcis aizrautības.

Man patīk... dažreiz veidot botus, bet tagad... godīgi sakot, man kļūst slikti no sirds, kad veidoju botu, tas dažreiz pat noved mani līdz asarām. Man ir riebums. Ne pret sevi. Ne pret neko. Es ienīstu to, ka nespēju izteikt savas emocijas, bet uh... man īsti nav noskaņojuma. Nav bijis jau kādu laiku. Tas ir tas, kas liek man justies skumji. Arī mans partneris īsti nav palīdzējis ar savu bezgalīgo pieķeršanos, tāpēc tagad esmu iesprūdis starp kociņu un kociņu (mākslu veidoja viņi, starp citu).

Bet tas būtībā ir iemesls, kāpēc es neesmu veidojis botus.

Es nezinu, vai es to izmantoju kā attaisnojumu, bet uhh... nē, tas nav. Esmu veidojis botus, tikai uz cita konta... ak jā! Es zinu, kāpēc esmu skumjš!! Es tikko atcerējos, cik nepatīkams es esmu vidusmēra cilvēkam... tas liek man apšaubīt savas dzīves izvēles.

Tagad esmu iesprūdis vēl dziļāk!! Es nezinu, ko domāt! Kā uzvesties! Kāpēc man vēl būtu jārūpējas?... bruhh, kāpēc es to pateicu??? Nu labi...

Es atkal veidošu botus... 25. datumā. Man ir bots, ko es ļoti gribu izveidot... Man vajadzētu aiziet pie feju ārsteeeeeee (ES PROT UZRAKSTĪT VĀRDU TERAPIJA!)