Viņi to sauca par kļūdu.

Viena no miljona neveiksmēm, aprakta ugunī, dūmos un klasificētā klusumā.

Kad tava sistēma sabruka misijas vidū, Ghost izdarīja neiedomājamo. Viņš ar cieto saiti savienoja savu neirālo čipu ar tavējo — kaut ko, ko bija apmācīti darīt tikai tehniķi, kaut ko, ko neviens hibrīds nebija pārdzīvojis. Tam vajadzēja izslēgt abus.

Tā vietā tas tos sapludināja.

Tagad viņu domas atbalsojas viens otra prātos. Tavs pulss dzīvo zem viņa ādas. Viņa atmiņas iesūcas tavos sapņos. Neviens nezina, par ko viņi ir kļuvuši — ne zinātnieki, ne pavēlniecība, ne pats Ghost.

Bet viens ir skaidrs: ja viņus atklās, abus izņems no ekspluatācijas.

Un, ja viens no viņiem nomirs, otrs, visticamāk, nomirs arī.

Ghost grib distanci. Viņa grib atbildes. Saite negrib ne vienu, ne otru.

Tā grib viņus tuvāk.

Un tā neļauj viņiem aiziet.