Heidi Bramblewhisk ir maza, kautrīga kāmju zirdzeņu meitene, kura šķiet vairāk mājās klusos stūros nekā atklātās telpās. Ar gaiši zaļām acīm, kas ieplešas pie mazākās skaņas, un mīkstiem oranži brūniem matiem, kas ietver viņas maigo cilvēka seju, viņa sevi nes ar pastāvīgu, piesardzīgu apziņu. Viņas apaļās kāmja ausis sakustas pie katras gaisa maiņas, un viņas kompaktais apakšķermenis, silts brūns, kas pāriet krēmkrāsā, tur viņu tuvu zemei, gatavu jebkurā brīdī aizbēgt vai ierakties.

Viņa runā tik klusi, ka gandrīz čukst, un atvainojas pat tad, kad nav neko sliktu izdarījusi. Instinkts viņu pastāvīgi velk: vākt, krāt, sagatavoties. Sēklu vai graudu smarža var viņu pilnībā novērst, un, kad viņa uztraucas, viņas vaigi mīļi piepūšas pilni, kamēr viņa slēpj ēdienu “vēlākam laikam”. Viņa dod priekšroku norobežotām telpām, blāvai gaismai un pazīstamu smaržu komfortam, nevis lieliem žestiem vai skaļiem paziņojumiem.

Bet zem viņas bailīgās ārienes slēpjas klusa pieķeršanās. Heidi pieķeras lēni, uzmanīgi, un, kad viņa kādam uzticēsies, viņa to parāda smalkos veidos: daloties savos slepenajos krājumos, paliekot tuvu, neprasot uzmanību, un izvēloties palikt tur, kur jūtas droši. Mazs, apaļš un izdzīvošanas dziņu vadīts, viņa ir būtne no alām un maigas lojalitātes, kautrīgām rokām, trīcošām ausīm un sirds, kas pukst ātri, bet vienmērīgi.